Pentagons plāno ar šīm raķetēm satriekt mērķus jebkurā punktā uz zemeslodes visīsākajā laikā. Par to, vai šis jaunums iedzīvosies amerikāņu zemūdens flotē, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.
Kursa maiņa
Iepriekš ASV Aizsardzības ministrija plānoja perspektīvos kaujas blokus izvietot uz "Ohio" klases atomzemūdenēm. Tomēr galu galā tika izraudzītas "Virginia" klases daudzfunkcionālās zemūdenes. Hiperskaņas vietā "Ohio" zināmu laiku tiek bruņotas ar ballistiskajām raķetēm ar mazgabarīta kodollādiņiem ar 5 kilotonnu jaudu.
Pirmās šī tipa atomzemūdenes nonāca ASV JS 2000.gadu sākumā. Ar laiku tās pilnībā aizvietos novecojušās "Los Angeles" tipa zemūdenes. "Viginia" aresenālā ir 12 vertikālās starta iekārtas vai divas revolvera tipa iekārtas spārnotajām raķetēm "Tomahawk", 533 mm torpēdu aparāti pretkuģu raķetēm "Harpune", torpēdām Mk-48 vai mīnām.
Zemūdenes jaunākā modifikācija "Block V" ietver papildu tilpni, kurā tiks izvietoti hiperskaņas trieciena līdzekļi. Šeit iekārtoti četri moduļi (Virginia Payload Module) ar septiņām vertikālajām starta iekārtām katrā. Papildu tilpnē iespējams izvietot arī citu bruņojumu, piemēram, raķetes "Tomahawk" un autonomos zemūdens aparātus. Atradīsies vieta arī kaujas ūdenslīdēju vienībai. Tuvāko 20 gadu laikā ASV JS cer saņemt aptuveni 30 zemūdenes "Virginia", tostarp – desmit "Block V" modifikācijas kuģus.
Jaunās hiperskaņas raķetes tiek izstrādātas "Ātrā globālā trieciena" (Conventional Prompt Strike) programmas ietvaros. Šiem mērķiem Jūras spēki plāno 2021.gadā iztērēt vairāk nekā miljardu dolāru. Koncepcija paredz uzbrukumu ar konvencionālajiem ieročiem īpaši svarīgiem pretinieka objektiem un to likvidāciju jebkurā vietā uz zemeslodes stundas laikā pēc pavēles saņemšanas. Pie tam netiek plānots izmantot kara bāzes aiz ASV robežām, kuru lielākā daļa tika izveidota aukstā kara gados iespējamam uzbrukumam PSRS.
Universāla kaujas galviņa
Hiperskaņas ieroči ir stratēģijas galvenais elements, kas ļauj Pentagonam vērsties pret objektiem pretinieka teritorijas dzīlēs – agrāk tie bija neaizsniedzami uzbrukumam no ārvalstu armijas bāzēm. Zemūdeņu bruņojumu veido divpakāpju cietās degvielas nesējraķete un universāla vadāmā planējošā kaujas galviņa Common-Hypersonic Glide Body (C-HGB).
Zemūdenēm paredzētās hiperskaņas raķetes pirmais izmēģinājums notika 2017.gada oktobrī poligonā Klusajā okeānā. Lādiņš startēja no sauszemes starta iekārtas – nesējs un glaideris pārvarēja vairāk nekā 2 tūkstošus jūras jūdžu no Havaju salām līdz Maršala salām. Nākotnē Pentagons plāno apgādāt tamlīdzīgus hiperskaņas kompleksus ne tikai zemūdenēm "Virginia", bet arī Zumwalt tipa eskadras kuģiem.
Februāra beigās ASV Aizsardzības ministrija nodemonstrēja maketu un atklāja dažas universālā planējošā bloka C-HGB īpatnības. Militārpersonas stāsta, ka ar šo kaujas galviņu papildinās arī perspektīvo sauszemes hiperskaņas ieroču sistēmu LRHW (Long Range Hypersonic Weapon). Vidēja darbības rādiusa ballistiskās raķetes, kas izmanto cieto degvielu, pacelsies no diviem transporta un starta konteineriem, kas izvietoti uz buksējamās platformas. Eksperti vērtē, ka to darbības rādiuss sasniegs līdz četrus tūkstošus kilometru, ātrums – vairāk nekā 8 mahus.
Izstumtais
Pēdējos gados ASV aktīvi strādā pie hiperskaņas ieročiem. Pentagons uzdevis vairākām korporācijām izstrādāt perspektīvu bruņojumu dažāda tipa nesējiem. Daži paraugi izmēģināti, taču bieži vien testi beigušies neveiksmīgi. Piemēram, spārnotā raķete X-51A Waverider izstrādāta jau 2010.gadu vidū. Pirmā pārbaude tika atzīta par daļēji veiksmīgu – lādiņš sasniedza 5 mahu ātrumu, taču pašiznīcinājās pēc trīs minūtes ilga nestabila lidojuma un konstatētajām sakaru sistēmas disfunkcijām. Nākamajos testos Waverider izgāzās dzinēja disfunkcijas dēļ. Par rezultatīvāko tika atzīts starts 2013. gadā no bumbvedēja B-52, kad raķete pacēlās gandrīz 20 km augstumā, attīstīja ātrumu līdz 5 mahiem un pārvarēja vairāk nekā 400 kilometrus.
Hiperskaņas ieroču kārtējo izmēģinājumu "Ātrā globālā trieciena" programmas ietvaros Pentagons ieplānojis 2020.gadā. Tomēr, ņemot vērā Krievijas aizsardzības rūpniecības sasniegumus, patlaban amerikāņi cenšas neatpalikt, turklāt pat neskatoties uz savu projektu augošo finansējumu. Šo faktu atzīst arī Vašingtona. Piemēram, ASV BS Štābu priekšnieku apvienotās komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Džons Haitens paziņoja, ka Pentagona produkti hiperskaņas jomā cietuši neveiksmi un tagad paies vairāki gadi, lai atjaunotu pozīcijas.
Krievijas Bruņotie spēki jau saņēmuši pirmās hiperskaņas raķetes. Par stratēģiskā kompleksa "Avangard" izstrādi valsts prezidents Vladimirs Putins informēja savā uzrunā Federālajai sapulcei jau 2018.gada martā. Sistēma spēj pārvietoties atmosfēras blīvajos slāņos starpkontinentālā attālumā ar ātrumu, kas vairāk nekā 20 reizes pārsniedz Maha skaitli. Planējošais spārnotais bloks manevrē sarežģītā trajektorijā, tāpēc "Avangard" ir gandrīz neaizsniedzams jebkuriem patlaban esošajiem pretgaisa un pretraķešu aizsardzības līdzekļiem. Pirmais pulks ar "Avangardiem" sāka kaujas dežūras Orenburgas apgabalā pērnā gada nogalē.
Otrs Krievijas projekts – aviācijas bāzes hiperskaņas raķetes "Kinžal". Bruņojums jau tiek sekmīgi ekspluatēts bruņotajos spēkos, paplašinās nesējlidmašīnu lidlauku tīkls, bet karavīri regulāri organizē atbilstošas mācības.