Politika

Lietuva stājas Eiropas Savienības ātrās reaģēšanas kiberspēku vadībā

Sešas Eiropas valstis parakstīja memorandu, saskaņā ar kuru Starptautiska grupa dežurēs, virtuāli un fiziski piedaloties kiberincidentu izmeklēšanā.
Sputnik

RĪGA, 5. marts – Sputnik. Lietuva, Igaunija, Polija, Horvātija, Nīderlande un Rumānija parakstīja vienošanos par Ātrās reaģēšanas kiberspēku izveidošanu, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz Baltijas republikas Aizsardzības ministrijas preses dienestu.

Plānots, ka Starptautiskā ātrās reaģēšanas grupa pastāvīgi dežurēs dažādās vietās un būs gatava jebkurā brīdī atbildēt kiberuzbrukumam.

Memorandu par kiberspēku izveidošanu parakstīja trešdien Zagrebā, Horvātijas galvaspilsētā. Militāri-civilās ātrās reaģēšanas grupas piedalīsies kiberincidentu izmeklēšanas virtuālajos un fiziskajos posmos.

Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis atzīmēja, ka tas ir absolūti jauns starptautisks kibernētisks potenciāls, ko iniciējusi un vada Lietuva, un ka katra valsts saskaras ar kiberdrošības problēmām.

"Mums ir jāapvieno spēki, jo kiberkarš jau rit un tam nav robežu. Tas ir arī skaidrs un konkrēts piemērs tam, kā ES valstis var veikt pienesumu Eiropas aizsardzībā ar nemilitāriem līdzekļiem un atbalstīt NATO aizsardzības un savaldīšanas centienus," sacīja ministrs.

Pēc ministra teiktā, starptautisko ātrās reaģēšanas kiberspēku parādīšanās izved ES kibersadarbību jaunā praktiskā līmenī. Valstis neaprobežojas ar nacionālajiem spēkiem: projekts veicina informācijas, darba resursu un zinātnes sasniegumu apmaiņu.

Eksperts: ASV gatavo kiberkaru

Kopš 2020. gada sākumā Ātrās reaģēšanas kibernētiskie spēki uzsāka pirmo starptautiskās komandas rotāciju. Šo rotāciju vada Lietuva – tās vadībā būs komanda, ko veido speciālisti no valstīm, kas parakstīja memorandu. Katra valsts pēc kārtas vadīs šo te komandu.

Vēl septiņas valstis – Beļģija, Grieķija, Spānija, Itālija, Francija, Slovēnija un Somija – ir projekta novērotāji. Gaidāms, ka drīzumā tās kļūs par tā pilntiesīgiem dalībniekiem.

Jau 2017. gadā Lietuva piedāvāja PESCO ietvaros izveidot ES Kibernētiskās reaģēšanas speķus.

PESCO ir vairāku ES dalībvalstu brīvprātīga vienošanās stiprināt Eiropas Savienības dalībvalstu sadarbību drošības un aizsardzības jomā. Tas paredz investēt aizsardzībā tādiem nolūkiem, kā ekipējuma iegāde, kā arī koordinēt aizsardzības plānošanu, lai novērstu spēju iztrūkumu un uzlabotu spēku pieejamību krīžu risināšanai Eiropā un kaimiņu reģionos.