Pieci tūkstoši atkarīgo no azartspēlēm: Latvija lemj, ko darīt ar kazino un loterijām

Latvijas Saeimas komisijā apsprieda azartspēļu un loteriju politikas jautājumus, taču līdz galīgā lēmuma pieņemšanai vēl ir tāls ceļš ejams – pusēm ir pārāk pretrunīgi viedokļi.
Sputnik

RĪGA, 4. marts – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. No 1. janvāra līdz 29. februārim brīvprātīgajā azartspēļu Pašatteikušos personu reģistrā, ko izveidoja Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, piereģistrējās 5446 Latvijas iedzīvotāji. Šādu skaitli Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdē, kur tika apspriestas spēļu industrijas problēmas, nosauca inspekcijas vadītāja Signe Birne. Tāpat viņa pastāstīja deputātiem, ka kopš pērnā gada jūnija inspekcijā darbu uzsācis štata psihologs-konsultants, kurš astoņos mēnešos no azartspēlēm atkarīgajām personām sniedza 532 konsultācijas.

Pusotrs tūkstotis Latvijas iedzīvotāju atzina sevi par atkarīgiem no azartspēlēm

Pēc Birnes sacītā, Igaunijā un Lietuvā, kur šādas datubāzes pastāv jau divus gadus, ir ziņas par 12 tūkstošiem personu. Latvijā reģistrs sāka darbu vien 2020. gada 1. janvārī. Tādēļ, prognozē Birne, līdz šī gada beigām arī Latvijā cilvēkus skaits, kas vēlēsies brīvprātīgi atteikties no spēļu zāļu apmeklēšanas, var izveidot "aptuveni tādu pašu skaitli, kā kaimiņvalstīs".

Patlaban piereģistrēties azartspēļu Pašatteikušos personu reģistrā cilvēks var tikai patstāvīgi, identificējot sevi Internetā, vai klātienē – uzraudzības inspekcijā. Pēc tam dati par to, ka viņš ir iekļauts datubāzē, tiek nodoti visiem spēļu zāļu īpašniekiem. Likuma ietvaros viņiem ir pienākums palūgt dokumentus katram klientam un pārbaudīt viņa iespējamo iekļaušanu reģistrā.

Signe Birne uzskata, ka reģistra aptvērums ir jāattīsta. "Visticamāk, ka likumdevējam būtu jādomā arī par iespēju ļaut Latvijas iedzīvotājiem reģistrēties Igaunijas un Lietuvas reģistros, bet kaimiņvalstu iedzīvotājiem - Latvijas reģistrā. Līdz šim jau vairākkārt esam saņēmuši ziņas, ka kaimiņvalstīs pašatteikušies spēlētāji dodas spēlēt uz Daugavpili, Liepāju, vai Valku, tāpat arī Latvijas pierobežas rajonu spēlētāji dodas spēlēt uz kaimiņvalstu tuvākajām pilsētām," paskaidroja Birne

Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdē tika izteikti dažādi varianti, kā atrisināt "spēļu" problēmu. "Esmu pret visa un visu politiku. Var slēgt legālas spēļu zāles, un tad paliks nelegālās!" paziņoja komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars.

Komisijas loceklim, deputātam Igoram Pimenovam ir cits viedoklis: "Liekas, esam nonākuši līdz augstākās pakāpes divkosībai. Mēs domāja par to, kā valstij turpināt pelnīt naudu no šī te biznesa, kas tiek veidots uz azarta, uz cilvēka tieksmes pēc vieglas uzdzīvošanās. Valstij ir jātiek skaidrībā ar primārajiem iemesliem – jāizdara tā, lai izslēgtu masveida mānijas spēlēt azartspēles iemeslus."

Summārais spēļu industrijas tirgus gada apgrozījums Latvijā sastāda aptuveni 500 miljonus eiro. Attiecīgi, valsts saņem nodokļus no licencētajiem operatoriem. Arī pašvaldības ir nodokļu saņēmēju vidū. Taču tieši pašvaldības arvien biežāk (Daugavpils, Rīga un citas) paziņo par nepieciešamību pilnībā aizliegt spēļu zāles pilsētās. Sociālās problēmas, pie kurām noved atkarība no azartspēlēm, pēc aizlieguma piekritēju domām, – alkoholisms, ģimeņu izjukšana, noziedzības izaugsme – nemaz nesedz nodokļu ienākumus.

Salaspils novads arī vēlas atbrīvoties no azartspēļu atkarības

Jānis Trēgers, kurš pārstāv Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrību, atzīmēja komisijas sēdē, ka var slēgt spēļu zāli, taču Internetā aizliegumu nav. Tādēļ valsts pūliņiem ir jābūt virzītiem uz tirgus kontroli, nelegālo tiešsaistes kazino un spēļu portālu apkarošanu. Interneta tirgus Latvijā sastāda aptuveni 40 miljonus eiro, turklāt trešā daļa – tie ir nelicencētie operatori. Jā, tos katru gadu aizvien veiksmīgāk bloķē, taču to joprojām ir daudz. Savukārt, kā deputātiem sacīja Trēgers, licencētās firmas itin nemaz nav ieinteresētas, lai viņu klients kļūst par atkarīgu: "Mēs esam ieinteresēti ilgtermiņa sadarbībā ar klientu, tajā, lai viņš atbildīgi un saprātīgi izturas pret spēli, pret likmēm, kontrolē, kādas summas viņš var atļauties uzlikt uz likmes."

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Salmiņa paziņoja deputātiem, ka patlaban turpinās darbs pie "Izložu un azartspēļu politikas" galvenajiem punktiem. Dokumentam jāreglamentē visu spēļu industrijas pušu savstarpējās attiecības un pienākumi – valsts, uzņēmējs, klients. Taču darbs pie projekta ir apgrūtināts un virzās ļoti lēniem soļiem. Katras puses pārstāvjiem ir pārāk daudz vēlmju un rekomendāciju.