Liktenīgais foto restorānā: Latvijas ministram uzdeva neērtus jautājumus

Tieslietu ministrijas vadītāju Jāni Bordānu, latviešu izcelsmes amerikāņu uzņēmēju Pēteri Ragaušu un Saeimas deputātu no JKP Gati Eglīti nofotografēja kopā restorānā; saistībā ar ko bija šī tikšanās – ministrs atteicās paskaidrot.
Sputnik

RĪGA, 3. marts – Sputnik. Tieslietu ministru Jāni Bordānu nofilmēja kādā Rīgas restorānā latviešu izcelsmes amerikāņu uzņēmēja Pētera Ragauša kompānijā, kurš ir JKP sponsors un lobē SDG termināļa būvniecību Skultes ostā. Par ko viņš sarunājās ar biznesmeni savā darbalaikā, Bordāns atteicās paskaidrot, taču, saskaņā ar portāla Pietiek datiem, Ragaušs ieradās Latvijā tieši tādēļ, lai dažādos kanālos virzītu SDG termināļa projektu.

Saskaņā ar portāla datiem, tikšanās notika piektdien, 28. februārī, restorānā Dzirnavu ielā. Bordāna un Ragauša fotogrāfijas, kuriem kompāniju sastādīja Saeimas deputāts Gatis Eglītis, nonāca Internetā. Pietiek precizē, ka tikšanās notika laikā, kad tieslietu ministram Bordānam vēl bija paredzēts atrasties darbavietā, un turpinājās arī pēc plkst. 19:00. Kad par tikšanos kļuva zināms, Eglītis nenoliedza šo faktu.

Ja nu tā būs Krievijas gāze: Latvijā nevēlas SDG termināli un līgumus uz 35 gadiem

Savukārt Bordāns atteicās atbildēt uz žurnālistu uzdotajiem jautājumiem saistībā ar vakara vizīti restorānā kopā ar Ragaušu. Tostarp ministram pajautāja: kādi jautājumi tika apspriesti tikšanās laikā; kurš bija tikšanās iniciators; kādēļ ministrs neizmantoja šim nolūkam Tieslietu ministrijas darba telpas un aizgāja uz restorānu; kādi apspriestie jautājumi skāra Bordānu kā tieslietu ministru; kāda bija deputāta Gata Eglīša loma šīs tikšanās laikā; cik reizes Bordāns ticies ar Ragaušu pēdējā gada laikā; kas saista Bordānu un Ragaušu; ar kādiem uzņēmējiem vēl ir saistīts Bordāns; un ar kuriem no viņiem pēdējā gada laikā viņš ir ticies ārpus Tieslietu ministrijas sienām.

Lai arī visi šie jautājumi palika neatbildēti, saskaņā ar Pietiek datiem, tikšanās bija saistīta ar SDG termināļa būvniecības plāniem Skultes ostā, šī nolūka dēļ Ragaušs it kā arī ieradās no ASV uz Latviju. Saskaņā ar portāla datiem Ragaušs cenšas dažādos neformālos kanālos ievirzīt projektu vajadzīgajās sliedēs, taču šim nolūkam ir nepieciešams valsts atbalsts.

Iepriekš ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) padomdevējs Pāvels Rebenoks intervijā avīzei Neatkarīgā Rīta Avīze paziņoja, ka Jaunās konservatīvās partijas līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns valdībā pārstāv oligarhu intereses – uzņēmēju energoresursu nozarē Pēteri Ragaušu un Šveices advokātu, Ventspils mēra Aivara Lemberga arestēto aktīvu turētāju Rūdolfu Meroni.

"Te ticama ir versija par Pēteri Ragaušu kā JKP sponsoru un viņa pārstāvēto ASV gāzes kompāniju, kuras interesēs darbojas Bordāns. Latvenergo gadā patērē aptuveni 40% no visas Latvijā patērētās gāzes. Ragaušs LTV raidījumā 1:1 publiski apstiprināja, ka viņa pārstāvētā kompānija vēlas uzbūvēt sašķidrinātās gāzes termināli Skulte. Tas pats par sevi nebūtu nekas slikts, ja uzņēmējs par savu naudu Latvijā kaut ko uzbūvētu. Taču Ragaušs atklāja arī iecerētā biznesa patieso seju, sakot, ka, lai būvētu šo termināli, kompānijai nepieciešams noslēgt ar Latvenergo ilgtermiņa līgumu par garantētu gāzes iepirkšanu no viņa pārstāvētās kompānijas," paziņoja Rebenoks.

Latvijas iezemiešiem vēlas "iesmērēt" Amerikas SDG: deputāts par projekta cenu Skultē

Pēc viņa sacītā, tieši šī līguma parakstīšanai Bordānam un citiem politiskajiem spēkiem bija svarīgi, lai viņiem ir ietekme "Latvenergo" padomē. Tikmēr Latvijas iedzīvotājiem šis projekts draud ar gāzes tarifu kāpumu.

"Mēs varam prezumēt, ka tā cena gāzei būs daudz augstāka. Jā! Tas būs OIK 2! Tikai ar gāzi."

SDG termināļa būvniecības ideju Skultē īsteno akciju sabiedrība "Skulte LNG Terminal". Patlaban 83% kompānijas akciju pieder "Nacionālā gāzes termināļa biedrība", savukārt vēl 17% pieder amerikāņu biznesmenim Pēterim Aloīzam Ragaušam (viņš ir arī valdes priekšsēdētājs).

Termināļa būvniecības nepieciešamību projekta autori pamato ar gāzes piegādes alternatīvām no Krievijas un Latvijas enerģētisko neatkarību, kā arī konkurences parādīšanos dabasgāzes piegādātāju vidū, kas samazinās tās cenu gala patērētājiem.

Pirmās sabiedriskās apspriešanas notika 29. jūnijā, tajās vietējie iedzīvotāji izteica asu neapmierinātību saistībā ar ieceri. Viņi uztraucas, ka terminālis nodarīs nenovēršamu kaitējumu dabai, kā arī ietekmēs cilvēku ikdienu un tūrismu.