RĪGA, 2. marts – Sputnik. Ukrainas ārlietu ministrs Vadims Pristaiko paziņojis, ka viņa valsts Uzvaras dienu 9. maijā nesvinēs, vēsta radio Sputnik.
Ukrainas viedokli Pristaiko pamatoja ar to, ka valsts, tāpat kā viss Eiropas kontinents esot gatava 75 gadus vēlāk saprast, kāpēc notikusi šī traģēdija, un gatava piedot. Tāpēc esot jāsvin piedošanas diena.
Atgādināsim, ka no 2015. gada Ukrainā ieviesta Piemiņas un samierināšanās diena, ko atzīmē 8. maijā. Tā pietuvināta tradīcijai svinēt uzvaru pār nacistisko Vāciju pēc Rietumeiropas parauga.
Pie tam Ukrainas valdība nav spējusi padzīt 9.Maiju no valsts. Šī diena joprojām ir valsts svētki. Tikai valdības pārstāvji organizē oficiālos pasākumus 8. maijā.
Pristaiko teikto komentēja Krievijas Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Novikovs. Ukraiņu politiķa paziņojumu viņš uzskata par nesaprātīgu un uzsvēra, ka ir "vienkārši kauns" teikt kaut ko tamlīdzīgu.
"Jebkuram politiķim ir jāsaglabā cilvēcība" un adekvāti jānovērtē situācija, kad runa ir par uzvaru pār fašismu," uzskata Novikovs.
Viņš atgādināja par milzīgajiem upuriem, ko prasījusi Lielā Uzvara. Šie upuri ir bezgala vērtīgās cilvēku dzīvības, ko nedrīkst aizmirst.
Arī Krievijas senators Aleksejs Puškovs ir sašutis par Ukrainas valdības atteikšanos svinēt Uzvaras dienu. Savā lapā Twitter viņš pauda sekojošu viedokli:
"Pristaiko neplāno svinēt Uzvaras Dienu: "75 gadus pēc kara mēs esam gatavi viens otram piedot." Tātad tajā karā nebija ne taisno, ne vainīgo. Tātad arī Hitleram ir jāpiedod – tāda ir Pristaiko loģika. Mūsdienu Vāciju neviens neapsūdz. Taču agrākajai piedot nevar."
Valsts domes Starptautisko lietu komitejas vadītājs Leonīds Sluckis paziņoja, ka Ukrainas valdība, atsakoties oficiāli svinēt Uzvaras dienu, nostājas vēsturisko melu pusē un nodot senču piemiņu.
Pie tam Sluckis pievērsa uzmanību tam, ka Ukrainas jaunā prezidenta komanda tagad iet eksprezidenta Petro Porošenko pēdās.
"Jaunā Ukrainas valdība, izdabājot rusofobiem un nacionālistiem, atņem starp dzīvajiem palikušajiem veterāniem svētos Lielās Uzvaras svētkus. Tā viņi nodod savu senču piemiņu, kur cīnījās pret fašismu, un nostājas vēsturisko melu pusē," ir pārliecināts politiķis.
Atgādināsim, ka arī Latvijas valdība labprāt ignorē Uzvaras dienu un svin Piemiņas dienu 8. maijā. Taču tūkstošiem cilvēku valstī tik un tā 9. maijā pulcējas pie padomju karavīriem – atbrīvotājiem veltītajiem pieminekļiem un atceras savus priekštečus, kuri veikuši varoņdarbu un atbrīvojuši pasauli no fašisma.
Iepriekš Krievijas prezidents Vladimirs Putins apsolīja atvērt Otrā pasaules kara arhīva dokumentu centru. Viņš jau vairākkārt apspriedis Otrā pasaules kara notikumus un attieksmi pret tiem mūsdienu Eiropā, ka arī centienus sagrozīt vēsturi.
Vēl vairāk, savā uzrunā Federālajai sapulcei Putins akcentēja, ka Krievijas pienākums ir saglabāt patiesību par Lielo Tēvijas karu un stāties pretī centieniem izkropļot tā vēsturi.