RĪGA, 1. marts - Sputnik. Latvijas Universitātes profesors, ekonomikas zinātņu doktors Pēteris Zvidriņš intervijā radio Baltkom devis pesimistisku prognozi par Latvijas nākotni.
Profesors atgādināja, ka patlaban Latvija ieņem piekto vietu pasaulē depopulācijas līmeņa ziņā, un galvenā problēma ir nevis zemā dzimstība, bet gan tas, ka jauni darbspējīgi cilvēki masveidā aizbrauc no valsts. Rezultātā palielinās demogrāfiskās novecošanas līmenis Latvijā.
Tiesa, profesors atzīmēja arī pozitīvu tendenci – valsts sasniegusi rekordlielu dzīves ilguma līmeni – 75 gadi. Tiesa, novecošanas līmeņa ziņā Latvija ieņem vadošās pozīcijas pasaulē.
"Neskatoties uz manāmo dzimstības pieaugumu, iedzīvotāju atražošanas koeficients patlaban sasniedz tikai aptuveni 0,75," konstatēja profesors un piezīmēja, ka valsts netiks galā ar depopulāciju, ja turpināsies darbspējīgā vecuma cilvēku emigrācija.
Jāpiebilst, ka iepriekš demogrāfi publicēja prognozes jautājumā par Rīgas iedzīvotāju skaitu līdz 2050. gadam. Speciālisti paskaidroja, ka, saglabājoties 2011.-2019.gg. demogrāfiskajām tendencēm, Rīgas iedzīvotāju skaits no 633 tūkstošiem samazināsies līdz 600 tūkstošiem 2030. gadā un līdz 544 tūkstošiem 2050. gadā.
Pie tam iedzīvotāju skaits Rīgas apkaimē, saglabājoties pēdējo astoņu gadu demogrāfiskajām tendencēm, gandrīz nemainīsies – no 371 tūkstoša iedzīvotāju 2019. gadā tas saruks līdz 369 tūkstošiem 2030. gadā un 367 tūkstošiem 2050. gadā.
Visi pamet Latviju
Kā jau iepriekš stāstīja Sputnik Latvija, valsts saskārusies ar masveida iedzīvotāju aizbraukšanu pēdējo gadu laikā — pēc valsts iestāšanās ES darbspējīgi pilsoņi arvien biežāk dodas strādāt uz ārzemēm, uz ekonomiski labklājīgākām valstīm. Latvijas valdība meklē veidus, kā stimulēt pilsoņus atgriezties dzimtenē. ĀM izstrādāja speciālu Latvijas ārzemju diasporas atbalsta likumu. Tāpat Latvijā uzsākts pilotprojekts, kurš aicina palīdzēt darba migrantiem atgriezties dzimtenē.
Reģionālie koordinatori piedāvā reemigrantiem programmas Kurzemē, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Rīgā.
Atzīmēts, ka 79% reemigrantu dod priekšroku pilsētām un reģionālas nozīmes attīstības centriem, taču ir arī tie, kuri atgriežas nomaļākās vietās.
Lēmumu atgriezties Latvijā visbiežāk pieņem ģimenes ar bērniem, un noteicošais faktors ir izglītība – kur bērni mācīsies. Cilvēki atzīst, ka atgriezties mudina arī ilgas pēc ģimenes un bērniem.
Taču par galveno problēmu reemigranti joprojām sauc grūtības no jauna iekārtot savu dzīvi Latvijā, viņi gaida nopietnāku valsts un sabiedrības atbalstu adaptācijas laikā.