RĪGA, 27. februāris – Sputnik.Sputnik Igaunija galvenā redaktore Jeļena Čeriševa trešdien, 26. februārī, Krievijas ĀM vadītāja Sergeja Lavrova tikšanās laikā ar EDSO priekšsēdētāju, Albānijas premjerministru Edi Ramu ĀM Uzņemšanas namā, Maskavā, vērsās pie esošā EDSO priekšsēdētāja.
Sputnik Igaunija vadītāja palūdza pievērst uzmanību represīvajiem pasākumiem un draudiem, kurus Tallina liek lietā pret Sputnik redakcijas žurnālistiem.
Atgādināsim, ka Sputnik redakcijas vajāšana no Igaunijas varasiestāžu puses aizgāja tik tālu, ka žurnālistiem valsts Policijas un robežsardzes departamenta vadības vārdā tika izsūtītas vēstules ar tiešiem draudiem ierosināt pret viņiem krimināllietas gadījumā, ja viņi līdz 2020. gada 1. janvārim neizbeigs darba attiecības ar galveno organizāciju (Starptautiskā informācijas aģentūra "Rossija segodņa").
EDSO priekšsēdētājs atzinās, ka šī situācija ir kaut kas, kas neietilpst viņa pilnvarās. Taču Rama uzsvēra, ka ir sadzirdējis visu, ko viņam pateica, un apsolīja "iegaumēt to".
"Jā, es uzklausīju visu, ko jūs pateicāt. Tas ir kaut kas, kas neietilpst manās pilnvarās, bet, protams, es iegaumēšu to," paziņoja viņš.
Rama, kurš ir Albānijas premjerministrs, šī paziņojuma fonā atzīmēja arī Sputnik Albānija darbu. Viņš pateica, ka Sputnik Albānijā ciena, un iedrošināja, ka "ar viņiem nekas nenotiks".
Atzīmēsim, ka pirms tam, tikšanās gaitā, Rama atzīmēja arī to, ka "neuzskata Krieviju par ienaidnieku". Sputnik Igaunija galvenā redaktore Jeļena Čeriševa savā Facebook lapā deva saprast, ka tas ir cienījams paziņojums no valsts premjera puses, kas atrodas NATO sastāvā. "Var taču daži gan būt NATO sastāvā, gan nebiedēt ar Krieviju," atzīmēja viņa, ar to domājot tradicionālo NATO rusofobiju.
Baltijas valstu varasiestādes regulāri cenšas kavēt Krievijas mediju darbu. Krievijas Ārlietu ministrija norādīja, ka šo darbībā vērojamas koordinētas līnijas pazīmes. Mediju apspiešanas gadījumi Baltijas valstīs "uzskatāmi demonstrē, ko patiesībā ir vērti demagoģiskie paziņojumi par Viļņas, Rīgas un Tallinas uzticību demokrātijas un vārda brīvības principiem".
Sputnik Igaunija vajāšana
No 2020.gada 1.janvāra portāls Sputnik Igaunija redakcijas darbinieki Tallinā bija spiesti lauzt līgumus ar Starptautisko ziņu aģentūru "Rossija segodņa" sakarā ar Igaunijas varasiestāžu draudiem ierosināt krimināllietas. Pirms Jaunā gada visi Sputnik Igaunija darbinieki saņēma vēstules no Policijas un robežsardzes departamenta vadības par nepieciešamību pārtraukt darba attiecības ar Starptautisko informācijas aģentūru "Rossija segodņa".
Pamatojuma kārtā tiek sauktas sankcijas, ko Eiropas Savienība 2014. gada 17. martā ieviesa pret vairākām privātpersonām un juridiskajām personām saistībā ar notikumiem Ukrainā. Taču ES sankcijas nav ieviestas pret Starptautisko informācijas aģentūru "Rossija segodņa", kurā ietilpst Sputnik, bet gan personīgi pret aģentūras ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu.
"Rossija segodņa" pieder KF un nav iekļauta nekādos sankciju sarakstos. Dmitrijs Kiseļovs akcentēja, ka personīgās sankcijas nav iespējams traktēt plašāk, un norādīja, ka no visām ES valstīm tikai Igaunija interpretē sankcijas tik dīvainā kontekstā.
EDSO mediju brīvības lietu pārstāvis Arlems Dezīrs jau vērsās pie Tallinas ar aicinājumu atturēties no nevajadzīgiem Sputnik Igaunija darbības ierobežojumiem. Pēc viņa sacītā, ES personificēto sankciju attiecībā pret Kiseļovu paplašināšana uz visu aģentūru un žurnālistiem ir kļuvusi par lielu problēmu preses brīvībai visā pasaulē.
Iepriekš Krievijas prezidents Vladimirs Putins, komentējot situāciju saistībā ar Sputnik Igaunija, norādīja, ka Maskava darīs visu iespējamo savu žurnālistu atbalstam.
Starptautiskā organizācija "Reportieri bez robežām" (RSF), atbildot uz "Rossija segodņa" vēstuli, informēja, ka organizācija izvērtē ziņas par krievvalodīgo mediju stāvokli Igaunijā.
Aģentūra "Rossija segodņa" lūdza pārvērtēt diskriminējošo politiku, kas vērsta pret Sputnik Igaunija, un ir gatava piedāvāt atbilstošu vērtējumu šim brīvības pārkāpšanas bezprecedenta gadījumam.