RĪGA, 26. februāris – Sputnik. Krievijas miljonāri pakāpeniski izved aktīvus no Kipras un Latvijas – uzticību pirmajai iedragāja depozītu "cirpšana", otrajai – ABLV Bank likvidācija un tai sekojušais finanšu sistēmas "kapitālremonts". Populārākās valstis, kur bagātie Krievijas pilsoņi izvēlas turēt savu bankas kontus, ir Šveice un Lielbritānija, raksta The Bell.
Izdevums atsaucas uz ārzemju nekustamo īpašumu pārdošanas servisa "Tranio" un konsultāciju kompānijas "Ernst & Young" pētījumu, kuri aptaujāja privātos baņķierus, juristus un nodokļu konsultantus par to, kur maksā nodokļus, atver kontus un kādās lietās investē viņu klienti – krievi, kuru rīcībā ir vairāk nekā miljons dolāru.
Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, bagātie krievi tur savus kontus Šveicē (98%), Lielbritānijā (66%) un Kiprā (37%). Taču Kipra zaudē popularitāti – gandrīz 40% respondentu paziņoja, ka meklē iespēju izvest no turienes savus aktīvus. Pētījuma autori norāda, ka uzticību salas valstij iedragāja depozītu "cirpšana", ko sarīkoja varasiestādes 2013. gadā. Savukārt pērn – pēc Amerikas Ārzemju aktīvu kontroles pārvaldes (OFAC) vizītes – Kipras bankas sāka aktīvi slēgt Krievijas pilsoņu kontus bailēs no sankcijām.
Analoģiska situācija ir Baltijā – sevišķi tas attiecas uz Latviju. Pēc skandāla ar ABLV Banka un finanšu sektora pārbūves uzsākšanas nerezidentu daļa vietējās bankās ievērojami samazinājās. Aptuveni 30% aptaujāto Krievijas miljonāru paziņoja par aiziešanu no Latvijas.
Kopš brīža, kad Krievija 2016. gadā pievienojās starptautiskajai nodokļu informācijas automātiskajai apmaiņai, miljonāru skaits, kuri stāsta Federālajam nodokļu dienestam par saviem ārzemju kontiem, ir pieaudzis. Pērn daļa bagāto krievu-rezidentu, kuri informēja nodokļu dienestu par saviem ārzemju kontiem, sastādīja 70%, par kontrolēto ārzemju kompāniju kontiem – 67%. Salīdzinājumam, 2017. gadā tie bija, attiecīgi 42% un 45%.
Tie, kas nevēlas atklāt informāciju Federālajam nodokļu dienestam, izvēlas nevis slēpties, bet kļūt par citu valstu nodokļu rezidentiem, teikts rakstā. Jo bagātāki respondenti, jo labprātāk viņi maina nodokļu rezidenci. Kad runa bija par klientiem ar kapitālu līdz miljonam dolāru, šādu tendenci atzīmēja 67% respondentu. Par kapitāla īpašniekiem, kuru rīcībā ir vairāk nekā 30 miljoni dolāru, – 93%.
Ideja pārrakstīt aktīvus uz nomināliem īpašniekiem zaudē popularitāti: 2017. gadā par augošu šo tendenci uzskatīja 37% aptaujāto, 2019. gadā – vien 18%.