RĪGA, 25. februāris – Sputnik. Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida komentēja valdošajā koalīcijā esošās Konservatīvās tautas partijas (EKRE) locekļu paziņojumus par teritoriālajām pretenzijām Krievijai, raksta RIA Novosti.
Iepriekš Igaunijas parlamenta spīkers Hens Pilluāss (EKRE) paziņoja, ka Krievijas un Igaunijas robežlīguma ratifikācijas virzībai uz priekšu Tallina uzstāj, lai Maskava atzīst Igaunijas robežas 1920. gada Tartu Miera līguma ietvaros, un, ka Krievijai ir jāatgriež "anektētās teritorijas". Viņu atbalstīja EKRE līderis, IeM vadītājs Marts Helme.
Uzstājoties Viljandi pilsētā ar svinīgo runu par godu republikas neatkarības 102. gadadienai, Kaljulaida atgādināja Igaunijas 1994.-1995. gada premjerministra Andresa Taranda vārdus par to, ka Igaunijai, līdzīgi daudzām citām Eiropas valstīm pēckara periodā, "jāiet uz priekšu" robežās, kuras atšķiras no tām, kas pastāvēja pirms Otrā pasaules kara.
"Bez šādas pieejas mums nekad netiktu atvērtas NATO durvis. Jā, mums joprojām nav ratificēts robežlīgums – un mums ir cītīgi jāstrādā, lai šis solis tomēr tiktu sperts. Mēs apsolījām sabiedrotajiem: Igaunijai nav teritoriālo pretenziju saviem kaimiņiem," sacīja Kaljulaida.
Saskaņā ar 1920. gada 2. februārī parakstīto Tartu miera līgumu starp Igauniju un Padomju Krieviju, Igaunijai pienācās daļa Krievijas vēsturiskās teritorijas – Ivangoroda ar tās apkaimēm (pašreizējā Ivangoroda Ļeņingradas apgabalā) un lielākā daļa Pečoru novada (šobrīd Pleskavas apgabala Pečoru rajons). 1944. gadā šīs teritorijas atgriezās KPFSR sastāvā.
Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida Tartu miera līguma parakstīšanas 100. gadadienā paziņoja, ka dokuments ir Igaunijas valstiskuma simbols un vēl joprojām saglabājis spēku. Saskaņā ar līgumu KPFSR atzina Igaunijas neatkarību, taču pie tam valstis atteicās no savstarpējām pretenzijām.
Strīdi ap Tartu miera līgumu kļuva par iemeslu, kura dēļ joprojām nav ratificēts pierobežas līgums starp Igauniju un Krieviju. Sākotnēji tas parakstīts 2005. gadā – pēc gandrīz 11 gadus ilgām pārrunām. Taču ratifikācijas procedūru izpildīšanas gaitā Tallina vienpusējā kārtībā iekļāva attiecīgajā likumā preambulu, kura satur atsauces uz Tartu miera līgumu. Krievija izvērtēja to kā iespēju nākotnē izteikt teritoriālās pretenzijas Maskavai, un KF paraksts līgumā tika atsaukts.
2014. gada februārī Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs un toreizējais Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets parakstīja jaunus līgumus par Krievijas un Igaunijas valsts robežu un par jūras telpu nodalīšanu. Dokumentos tika iekļauti nosacījumi par to, ka pusēm nav teritoriālo prasību vienai pret otru, savukārt līgumi skar tikai pierobežas jautājumu risinājumu. Dokumenti tika nosūtīti ratifikācijai KF Valsts domē un iepriekšējā sasaukuma Igaunijas parlamentam.