RĪGA, 24. februāris – Sputnik. Multimediju informācijas centra "Izvestija" žurnālistu Andreju Zaharovu neielaida Latvijā un pēc Igaunijas pieteikuma uz trīs gadiem anulēja Šengenas vīzu, vēsta "Izvestija".
Saskaņā ar izdevuma datiem, Zaharovs filmēšanas grupas sastāvā 24. februārī izlidoja uz Rīgu. Iebraukšanas laikā robežsargi paziņoja korespondentam, ka viņš nevar iebraukt valstī, un izsniedza viņam attiecīgus dokumentus.
Baltijas valstu varasiestādes vairākkārt ierobežoja Krievijas mediju darbu.
Tā, šī gada janvārī telekanāla "Zvezda" korespondenti Jūliju Šatilovu aizturēja Viļņas lidostā, kur viņai paziņoja, ka Latvija anulējusi viņas Šengenas vīzu. Lietuvā žurnāliste plānoja izveidot materiālu par republikas pilsoņiem, kuri tiek pakļauti politiskai vajāšanai par "simpātijām" pret Krieviju. Reportāžu sērijai bija jānonāk raidījumā "Galvenais ar Olgu Belovu".
2019. gada oktobrī telekanāla NTV žurnālistus neielaida Latvijā uzņemt sižetu par Ukrainas prezidenta Vladimira Zeļenska vizīti Rīgā.
Baltijas valstu valdības, pazīstamas ar savu Krievijai naidīgo noskaņojumu, turpina uzbrukumus Krievijas medijiem un rada grūtības to darbā. Piemēram, Latvijā jūlijā tika bloķēts starptautiskajai ziņu aģentūrai "Rossija segodņa" piederošais portāls Baltnews.lv. Pēc Latvijas Ārlietu ministrijas domām, vietne it kā apdraudot Ukrainas teritoriālo integritāti, neatkarību un suverenitāti. Tagad Baltnews.lv darbiniekiem draud kriminālatbildība Latvijas teritorijā.
Lietuva mēģināja bloķēt portālu Sputnik Lietuva, tā galvenais redaktors Marats Kasems tika izraidīts ārpus republikas aizbildinoties ar "nacionālo apdraudējumu". Varasiestādes aizliegušas žurnālistam iebraukšanu valstī uz pieciem gadiem.
Sputnik Igaunija darbinieki saņēma no Igaunijas Policijas un robežsardzes departamenta vadības tiešus draudus ierosināt pret viņiem krimināllietas gadījumā, ja viņi līdz 2020. gada 1. janvārim neizbeigs darba attiecības ar galveno organizāciju.
Pamatojuma kārtā tiek sauktas sankcijas, ko Eiropas Savienība 2014. gada 17. martā ieviesa pret vairākām privātpersonām un juridiskajām personām saistībā ar notikumiem Ukrainā. Taču ES sankcijas nav ieviestas pret Starptautisko informācijas aģentūru "Rossija segodņa", kurā ietilpst Sputnik, bet gan personīgi pret aģentūras ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu.