Ja nu tā būs Krievijas gāze: Latvijā nevēlas SDG termināli un līgumus uz 35 gadiem

Latvijas ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro novērtēja SDG termināļa potenciālo nozīmi Skultes ostā, kā arī komentēja JKP līdera Jāņa Bordāna prasību atstādināt viņu ministra amata.
Sputnik

RĪGA, 18. februāris – Sputnik. SDG termināļa projekts Skultes ostā nesaņems nacionālās nozīmes objekta statusu, to varēs uzbūvēt tikai pēc tirgus principiem. Kuluāros klīst runas, ka investori vēlas noslēgt ilgtermiņa SDG piegādes līgumus ar "Latvenergo", taču bez Ekonomikas ministrija atbalsta arī to neizdosies izdarīt, paziņoja intervijā avīzei Diena iestādes vadītājs Ralfs Nemiro.

"Ar Skultes projektu ir divas problēmas: tam nav piešķirts nacionālo interešu objekta statuss, līdz ar to nevar apiet saskaņošanu ar iedzīvotājiem, un otrs, pats galvenais jautājums: kas šo gāzi pirks? Visi runā par noglabāšanu un ļoti tuvo ceļu līdz Inčukalna pazemes gāzes krātuvei, bet, ja kāds vēlas 25 vai pat 35 gadus ilgu gāzes iepirkumu līgumu ar Latvenergo, un mēs zinām, ka TEC-2 ir lielākais gāzes patērētājs, es to pieļaut netaisos," paziņoja Nemiro.

Latvijas iezemiešiem vēlas "iesmērēt" Amerikas SDG: deputāts par projekta cenu Skultē

Uz jautājumu par to, kas ļauj viņam domāt, ka investori pretendē uz ilgtermiņa līgumu ar "Latvenergo", apejot tirgus principus, Nemiro atbildēja: "Kā jūs sakāt: kuluāru sarunas."

Pēc viņa teiktā, terminālis Skultes ostā var tikt uzbūvēts uz tirgus principiem.

"Lūdzu, būvējiet termināli, lūk, kur ir atsevišķas gāzes piegāžu iespējas. Turklāt mēs vēl nezinām, kas tā būs par gāzi — vai tā būs ASV sašķidrinātā gāze vai Norvēģijas gāze, vai tepat netālu sašķidrināta Krievijas gāze, kas atvesta līdz šim terminālim. Tas nozīmētu, ka mums būtu Krievijas "trubu gāze" un sašķidrināta Krievijas gāze un nebūtu nekādas jēgas no tā," paskaidroja Nemiro iemeslus, kuru dēļ SDG terminālim Skultē ir grūti pretendēt uz valsts budžeta atbalstu.

Ministrs apstiprināja, ka daudzos forumos viņš ir ticies un runājis ar latviešu izcelsmes amerikāņu uzņēmēju Pēteri Ragaušu, kurš ir Jaunās konservatīvās partijas sponsors un kurš lobē SDG termināļa būvniecību. Uz jautājumu par to, vai nevarēja būt saruna, pēc kuras Ragaušs izjustu, ka ar tādu ekonomikas ministru kā Nemiro, "strādāt" nevarēs, un sekoja JKP politiskais pasūtījums, lai ministru nomaina, Nemiro atbildēja, ka neizslēdz šādu varbūtību.

"Es šādu iespēju neizslēdzu, jo viņa interese par šo projektu ir saskatāma tieši un es vienmēr esmu teicis, ka nacionālo interešu objekta statuss šim objektam nav piemērojams, jo ir izejama visa procedūra, nav nekas īpašs.

SDG Latvijai nav prioritāte: investoriem iesaka pašiem "karot" ar vietējiem iedzīvotājiem

Otrs, ka šim terminālim jābūt balstītam uz tirgus principiem, mēs no nodokļu maksātāju naudas šo projektu nesponsorēsim.

Lai piešķirtu objektam nacionālo interešu statusu, lēmums ir jāvirza Ekonomikas ministrijai manā personā. Kas attiecas uz ilgtermiņa gāzes piegāžu līgumiem, es nespēju iedomāties, ka "Latvenergo" valde bez padomes, bez akcionāra (Ekonomikas ministrijas personā — red.) kaut ko tādu varētu apņemties darīt. Tie ir milzīgi līgumi, kam nepieciešams padomes akcepts," pateica Nemiro.

SDG termināļa būvniecības ideju Skultē īsteno akciju sabiedrība "Skulte LNG Terminal". Patlaban 83% kompānijas akciju pieder "Nacionālā gāzes termināļa biedrība", savukārt vēl 17% pieder amerikāņu biznesmenim Pēterim Aloīzam Ragaušam (viņš ir arī valdes priekšsēdētājs).

"Skulte LNG Terminal" uzskata, ka projektā varētu piedalīties valsts kompānija "Latvenergo", vai arī tai daļēji piederošais uzņēmums "Conexus", kurš pēc tam varētu kļūt par gāzesvada operatoru. Pēc Renāra Miķelsona sacītā, interese par iespējamo sinerģiju ar "Conexus" pastāv: "Conexus" vai nu pats var uzbūvēt cauruļvadu, vai nu to izdarīs "Skulte LNG Terminal", un "Conexus" šo infrastruktūru to pēcāk izpirks.