RĪGA, 17. februāris – Sputnik. Muitas darbinieki jau sešpadsmit gadus cenšas panākt no valsts izdienas pensijas un ir gatavi galējiem soļiem, stāsta telekanāla TV3 raidījums "Nekā personīga".
Patlaban Latvijā iziet pensijā var 63 gados un 9 mēnešos. Pēdējo gadu laikā pensionēšanās vecums pakāpeniski paaugstinās, un 2025. gadā sasniegs 65 gadu robežu. Taču ir 15 profesijas, kuru pārstāvji drīkst aiziet pensijā agrāk – 50 vai 55 gadu vecumā. Tie ir IeM darbinieki, to skaitā robežsargi, diplomāti, prokurori, tiesneši, mākslinieki, ātrās palīdzības un KNAB darbinieki, kareivji – kopumā 10 544 cilvēki. Turklāt ir specdienestu darbinieki, par kuriem dati ir konfidenciāli un netiek atklāti. Taču muitas darbinieki šajā sarakstā neietilpst.
Pēc muitas darbinieku domām tas ir netaisnīgi, ka robežsargi, kuri veic līdzīgu darbu, aiziet pensijā agrāk.
"Nav jāskatās, kāds ir amata nosaukums vai kāds ir amata statuss, bet ir jāskatās veicamie pienākumi, ko šīm amatpersonām uztic valsts, un šobrīd jebkurš, kurš šķērso robežu, par to var pārliecināties, ka gan robežsargi, gan muitas amatpersona atrodas zem joslas un dara vienus un tos pašus līdzīgos laika apstākļos un pie līdzīgiem psiholoģiskiem apstākļiem pienākums," saka "Neatkarīgā muitnieku arodbiedrība" valdes priekšsēdētājs Edgars Mazuls.
Muitas darbinieki lūdz izdienas vecuma pensiju jau kopš 2004. gada, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) sāka gatavot attiecīgu likumu. Taču 2007. gadā valdība apturēja jautājuma izskatīšanu, jo nolēma, ka ir jāizstrādā vispārēja izdienas vecuma pensijas koncepcija. 2013. gadā koncepcija tika iesniegta Ministru kabinetam.
Pēc trīs gadiem valdība nolēma, ka tā nav vajadzīga. 2017. gadā VID sagatavoja likumprojektu, kurš paredzēja izdienas vecuma pensijas muitas darbiniekiem, taču Finanšu ministrija atkal paziņoja, ka ir jāizstrādā vispārēja izdienas vecuma pensijas koncepcija. Pēc tam 941 muitas darbinieks parakstīja petīciju ar lūgumu beidzot atrisināt šo jautājumu.
Saskaņā ar mediju datiem, pērnā gada decembrī muitas darbinieki bija gatavi sarīkot streiku, kurš bloķētu darbu uz visām robežām, tomēr pēc pārrunām ar priekšniecību no šīs idejas nolēma atteikties. Šobrīd muitas darbinieku arodbiedrība atkal ir gatava streikam. Visvairāk streikam ir gatavi muitas darbinieki Latgalē.
Patlaban viņi sastāda sarakstus, kādos robežkontroles punktos tiks apturēts darbs. Tika plānots uz vairākām stundām paralizēt ne vien vilcienu kustību, bet arī lidostas "Rīga" darbu, taču šī ideja izgāzās – VID tiesā apstrīdēja streika pieteikumu.
Finanšu ministrija cenšas nomierināt muitas darbiniekus, solot, ka valsts veiks izmaksas trešajā pensiju līmenī. Taču šis plāns jau vairākus gadus paliek stāvam uz ministrijas galdiem.
"Streiks ir normāls instruments sociālajā dialogā, kad puses ar kaut ko cieš – viena puse nesaņems algu par šīm dienām, bet otra puse nesaņem kaut kādus pakalpojumus, un tad tiek izvērtēts, kas tad ir nepieciešams, kas ir vērtīgāks tomēr izmantot šo cilvēku pakalpojumus un piekrist viņu prasībām. Un netiks mūsu rīcība uztverta kā valsts nodevību. Un kā apliecinājums tam, ka mēs esam neizdevusies valsts. Tieši otrādi," saka Mazuls.