Politika

Krievijas vēstnieks Latvijā: nacionālistiem ir par maz ar nepilsoņiem

Nacionālā apvienība, rosinot aizliegt aģitāciju krievu valodā, sper vēl vienu soli ceļā uz krievu kopienas atgrūšanu, antagonizāciju un marginalizāciju, ir pārliecināts Krievijas vēstnieks Latvijā Jevgēņijs Lukjanovs.
Sputnik

RĪGA, 15. februāris — Sputnik. Nacionālās apvienības piedāvājums aizliegt aģitāciju visās valodās, izņemot latviešu valodu, - tas ir kārtējais mēģinājums apspiest krievvalodīgo tiesības, ir pārliecināts Krievijas vēstnieks Latvijā Jevgēņijs Lukjanovs. Par to viņš stāsta intervijā RIA Novosti.

Nacionālā apvienība ar šādiem soļiem cenšas graut partiju pozīcijas, kas aizsargā krievvalodīgās mazākumtautības, atzīmēja Krievijas diplomāts.

"Acīmredzot, vietējiem nacionālistiem ir par maz ar to, ka vairāk nekā divsimt tūkstošiem nepilsoņu kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir atņemtas balsstiesības, tas ir, faktiski izsvītroti no valsts politiskās dzīves jau aptuveni trīsdesmit gadus. Tagad viņi plāno panākt Latvijas krievvalodīgo pilsoņu tiesību ierobežojumus vēlēšanu sfērā.

Mūsuprāt, tas ir vēl viens solis pretī krievu kopienas tālākai atgrūšanai Latvijā, tās antagonizācijai un marginalizācijai ar mērķi izspiest krievus no valsts," uzsvēra diplomāts.

Jevgēņijs Lukjanovs piebilda, ka Krievijas viedoklis šajā jautājumā ir labi zināms gan sabiedrībai, gan starptautiskajām tiesībsargājošām organizācijām.

Petropavlovskis: aģitācijas aizliegums krievu valodā Latvijā sašķīdīs pret vārda brīvību

Vēstnieks atgādināja, ka 2018. gada martā, pusgadu pirms parlamenta vēlēšanām, Nacionālās apvienības pārstāvji jau nākuši klajā ar līdzīgu ierosinājumu, taču neguva koalīcijas partneru atbalstu, jo tad valdošās partijas pašas zaudētu iespēju iegūt vismaz daļu mazākumtautību pārstāvju balsu.

"Patiešām, lai piesaistītu vēlētājus, jārunā ar viņiem vienā valodā. Nacionālistu piedāvāto grozījumu gadījumā daļa deputātu kandidātu zaudētu iespēju aģitēt par sevi un savu partiju, izskaidrot priekšvēlēšanu programmu un atbildēt uz vēlētāju jautājumiem viņiem saprotamā valodā," paskaidroja diplomāts.

Viņš akcentēja, ka Satversme garantē iedzīvotāju tiesības un informācijas brīvu izplatību.

"Bet tas nozīmē, ka mazākumtautībām ir neatņemamas tiesības saņemt informāciju no deputātu kandidātiem savā valodā.

Turklāt nebūt ne visi viņi ir pilnvarotas amatpersonas, un nevienam nav tiesību liegt vienkāršiem cilvēkiem reklamēt un aizstāvēt savus politiskos uzskatus medijos viņiem pieņemamā valodā," paziņoja Lukjanovs.

Iepriekš vēstīts, ka, pēc NA domām, aģitācijas aizliegums citās valodās palīdzēs latviešu nācijas, valodas un kultūras attīstībai. Pamatojot savu iniciatīvu, NA atsaucas uz Satversmes preambulu un 2012. gada referenduma rezultātiem, kad lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju noraidīja ideju par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.

Latvijas Krievu savienības pārstāvji atzīmēja, ka partija neatteiksies no aģitācijas krievu valodā, pat ja tā tiks aizliegta, un gatava maksāt soda naudu.