Britu bruņoto spēku darbības Ādažu poligonā apstiprina, ka Pentagona un NATO plašās mācības "Defender Europe 2020" ir provokatīvas – tās nepārprotami draud ar militārās un politiskās spriedzes pieaugumu Baltijas reģionā.
Tādu kanonādi Latvija nav dzirdējusi, šķiet, kopš Otrā pasaules kara laikiem. Piecas dienas ilgajās mācībās "Churchill Camacho" Ādažu poligonā britu tankisti un artilēristi izlietojuši vairāk nekā tūkstoti 120 mm un 155 mm kalibra lādiņu. Apšaudi pastiprināja vieglā bruņutehnika ar pusotru tūkstoti 30 mm lādiņu. Britu spēki nežēloja arī kājnieku mīnas M18A1 Claymore (mērķētās šķembu mīnas). Mācību operācijā piedalījās 46 kāpurķēžu un 46 riteņu tehnikas vienības, ieskaitot 12 tankus Challenger 2 no Karalisko huzāru pulka. Un tā ir tikai "pavasara lēkmes" prelūdija.
Plašā, vairākas dienas ilgā artilērijas apšaude tuvina republiku vērienīgajiem manevriem "Defender Europe 2020", kuros iesaistīti 40 tūkstoši ārvalstu karavīru no dažādu bruņoto spēku veidu vienībām, ieskaitot kosmiskos un kibernētiskos spēkus. Civiliedzīvotājiem ziemas beigas un pavasaris sola nopietnu satraukumu. Aiz apvāršņa slēpjas kaut kas lielāks, nekā vienkāršs alianses spēka demonstrējums.
Agresīvs scenārijs
Mācību Churchill Camacho scenārijs paredz, ka Igaunijā dislocētie NATO avangarda spēki (Lielbritānijas, Dānijas, Igaunijas, Kanādas, Polijas, Spānijas un Itālijas karavīri) pārvietoti līdz ar savu bruņutehniku un bruņojumu Latvijas aizsardzībai. Tādējādi Pentagons un NATO mācās operatīvi pielietot spēkus un līdzekļus alianses nomalē Austrumeiropā, kas pēdējo 15 gadu laikā ievērojami paplašinājusies. Vispirms vienkāršāki soļi – īsi pārgājieni, pēc tam – sarežģītāki, piemēram, pārvietošanās uz citu kontinentu. Atgādināšu, ka 2003.gadā Pentagons gandrīz pusgadu vāca kopā spēkus Arābijas pussalā – karam Persijas līcī.
Pie karaspēku pārvietošanas militāristi neapstāsies. Reģionā nav nekādu konflikta pazīmju, taču alianses tankisti un artilēristi saspringti gatavojas karam. Munīciju Ādažu poligonā neviens nežēlo, lai arī vairāku tūkstošu britu lādiņu piegāde uz Austrumeiropu noteikti izmaksājusi vērā ņemamu summu. Baltijā koncentrētie ārvalstu spēki un bruņojums apdraud kaimiņvalstis. Pie tam Maskava un Minska reaģē ļoti savaldīgi.
Pārāk daudz trokšņa
Izrādei Ādažu poligonā šaušanas bija mazliet par daudz, mūsdienīgas militārās operācijas noslīpēšanai – mazliet par maz. Redzams moderno tehnoloģiju trūkums – NATO rībina pagājušā gadsimta "dzelžus".
Britu tanki pie Krievijas un Baltkrievijas robežām ir Minskai un Maskavai ļoti nepatīkams faktors. Tomēr jāpaskatās, kas tas par bruņojumu, kā tīģeris pārvēršas par rotaļlietu. Ne jau no lādiņu skaita ir atkarīga uzvara mūsdienu kaujā.
Britu galvenais tanks "Challenger 2" ir modernizēts 1988.gada bruņumašīnas variants. Tā kontrukcija un apšaudes vadības sistēma jau sākotnēji radīja virkni pārmetumu un pat skandālu. Pārlieku liels (labs mērķis), smags (62 tonnas) un lēnīgs (maksimālais ātrums – 56 km/h). 120 mm lielgabals izpelnījās slavu tikai ar to, ka 2003.gadā karadarbībās Irākā vieno no "Challenger 2" kļūdaini iznīcināja tādu pašu tanku – britu armijas pārstāvi.
Pērn kaimiņu Lietuvā ieradās 500 amerikāņu karavīri un 500 tanki "M1 Abrams". Mašīna radīta 1980.gadā, modernizēta 1994.gadā. Atšķirībā no britu "klasesbiedra", tanks ir izveicīgāks (maksimālais ātrums – līdz 70 km/h, taču pa šoseju), tomēr arī tam ir savi trūkumi. Piemēram, tam nav dinamiskās aizsardzības. Lielākā daļa tanku "Abrams", kas zaudēti karā ar Irāku, gājuši bojā "draudzīgā ugunī". Tas spilgi raksturo tanku bruņas un amerikāņu tankistu profesionālās prasmes.
Vēlāk Irākas jaunā armija zaudēja trešo daļu savu "Abrams" cīņās ar ISIS (Krievijā un vairākās citās valstīs aizliegts teroristiskais grupējums). Speciālisti uzskata, ka lielākajā daļā cīņu scenāriju "Abrams" piekāpsies Krievijas tankam T-72B (tas pieņemts bruņotajos spēkos jau 1985.gadā). Ne velti "M1 Abrams" dēvē par amerikāņu tankistu "galvassāpi".