Politika

Deputātiem Latvijā pašiem nav jādomā: kā Levits nopēra koalīciju un pats sevi

Valsts Padome Latvijā varētu vērtēt likumprojektus, Konstitūcijas grozījumus, likumus, kuri skar "Konstitūcijas pamatus", kā arī jebkuras būtiskas izmaiņas esošajos rīkojumos, uzskat prezidents Egils Levits.
Sputnik

RĪGA, 11. februāris – Sputnik. Latvijas prezidenta Egila Levita piedāvājums izveidot Valsts Padomi, kura vērtētu likumprojektus, ir spļāviens sejā tai pašai koalīcijai, kura izvēlējās pašu prezidentu, uzskata Saeimas deputāts no "Saskaņa" Vjačeslavs Dombrovskis. Parlamentārietis izkritizēja iniciatīvu, norādot, ka jaunas instances izveidošana prasīs vairākus miljonus izmaksu, savukārt tā paredzētās funkcijas ir jāveic deputātiem.

Prezidents Egils Levits pagājušajā nedēļā paziņoja, ka "no kvalitātes viedokļa raugoties, Latvijas likumdošana ir vāja", tādēļ ir piedāvājums izveidot Valsts Padomi. Par tās uzdevumiem varētu kļūt likumprojektu vērtēšana un izvērsta juridiska un saturīga pamatojuma sniegšana valsts ilgtermiņa attīstības pozīcijas ziņā, kas nebūs atkarīga no koalīcijas politiskās programmas. Viņaprāt, Valsts Padomē jābūt septiņiem padomniekiem ar saviem palīgiem.

Levits: valdība nav ieinteresēta izjukšanā

Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis, komentējot iniciatīvu, paziņoja, ka Padomes izveidošana novedīs tikai un vienīgi pie valsts budžeta izmaksu pieauguma, savukārt reālas problēmas neatrisinās.

"Kāds spļāviens sejā tai pašai koalīcijai, kura ievēlēja Prezidentu Levitu! Kas par Padomi? 7 cilvēki, kurus piedāvās pats Levits un Saeima - lasi, valdošā koalīcija - nozīmēs uz 10 gadiem. Pluss dabiski, cienījams palīgu un ierēdņu štats, jo pēc ieceres viņiem vajadzētu orientēties teju visos jautājumos. Tātad, daudzmiljonu budžets. Ko tā Padome darīs? Pareizi uzminējuši - tā sniegs …padomus, atzinumus, un viedokļus. Pateiks deputātiem, kādas likumdošanas iniciatīvas ir tās "labās", bet kuras ir "sliktās", lai pašiem deputātiem nebūtu tik daudz jādomā," uzrakstīja Dombrovskis savā Facebook lapā.

Levitu viņš nosauca par "elitistu" – cilvēku, kurš tic, ka visi valsts lēmumi ir jāpieņem šauram intelektuāļu lokam.

"Šim viedoklim, protams, ir tiesības pastāvēt. Bet praktiski šāds modelis ir iespējams tikai pie diktatūras. Mūsu demokrātiskajā valstī šādā iniciatīva var labākajā gadījumā palikt vienkārši par teoriju, bet sliktākajā gadījumā tikai vēl vairāk audzēt ierēdņu aparātu.

Tāpēc, ja ir vēlme kaut ko darīt, tad jāsāk risināt konkrētas problēmas, kuru ir gana daudz. Tās problēmas pašas sevi neatrisinās. Un jaunu "konstitucionālo orgānu" un "demokrātijas nedēļu" izveide tās arī neatrisinās," secina parlamentārietis.