RĪGA, 23. janvāris – Sputnik. Latvijas Universitāte (LU) plāno pārdod izsolē savu īpašumu – bijušās Pedagoģijas fakultātes zemi un ēkas, kuru skaitā ir senlaicīga muiža. Astoņu hektāru zemesgabals atrodas starp dzelzceļa sliedēm un Jūrmalas gatvi, vēsta Rus.lsm.lv.
LU pārstāvis Marģers Počs paskaidroja, ka dokumenti izsoles norisei jau tiek gatavoti. Plānots, ka tā notiks februārī. Pie tam, jau ir potenciālie pircēji. Zemesgabala sākumcena ar visām būvēm ir 4,6 miljoni eiro.
Počs atzīmēja, ka bijušajā LU zemē, visticamāk, tiks uzbūvēts dzīvojamais komplekss. Tiesa, nav zināms, ko darīs ar vecajām būvēm. Taču viens objekts – Anniņmuiža – noteikti paliks savā vietā.
Jaunajiem īpašniekiem, saskaņā ar līguma nosacījumiem, būs jāatjauno muiža. Jo senlaicīgā muiža ir arhitektūras piemineklis.
Anniņmuižas biedrības RIGA ANNENHOF valdes locekle Galina Griškova pastāstīja, ka pēdējā muižas īpašniece bija Anna Mari Jensone. Viņas vecāki aizbrauca uz Vāciju pirms kara, viņa emigrēja 1942. gadā. Tālāk par Jensones likteni nekas nav zināms.
Patlaban muiža stāv tukša. Tā ir tik ļoti bēdīgā stāvoklī, ka riskē nokļūt graustu sarakstā. Apmetums krīt, sienās parādās plaisas.
Griškova atzīmē, ka muižā var iekārtot viesnīcu. Taču tāpat viņa vērš uzmanību uz to, ka ar muižas lietām ir gatava nodarboties Anniņmuižas biedrība RIGA ANNENHOF, ja viņiem šo namu izīrēs uz 10 gadiem.
Rīgas domes pārstāvis Rihards Rusins apstiprināja, ka ēka ir vēsturisks piemineklis un to nedrīkst nojaukt.
Iepriekš ziņots par Blankenfeldes muižas pārdošanu izsolē Jelgavā. Arī tā ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu sarakstā, taču parādu bankai dēļ īpašniekam nākas no tās šķirties.
Blankenfeldes muižas vēsture sākas XV gadsimtā, kad šīs zemes pēc lēņa tiesībām – tiesības, kas noteica attiecības starp vasali un senjoru – tika nodotas Klausam fon Mēdemam. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas muiža atkal kļuva par privātīpašumu.
Muižā iekārtota viesnīca, kā arī tajā atrodas Baltijā lielākā zvanu kolekcija. XIX gadsimtā muižā kādu laiku viesojās Francijas karalis Luijs XVIII.
Izsole ir atvērta līdz 2020. gada 29. janvārim. Muižas sākumcena ir noteikta 246 627,14 eiro apmērā.