Nāks palīgā ievainotajiem, karot par Latviju – nē: Aizsardzības ministrija veica pētījumu

Latvijas Aizsardzības ministrijas prezentētais socioloģiskais pētījums liecina, ka ne vairāk par trešo daļu Latvijas iedzīvotāju gatavi ņemt rokās ieroci militārās agresijas gadījumā pret valsti; šis rādītājs pēdējo gadu laikā ir samazinājies.
Sputnik

RĪGA, 23. janvāris – Sputnik. Latvijas Aizsardzības ministrija publicēja aptaujas rezultātus, ko veica aģentūra "Latvijas fakti" pēc Nacionālās aizsardzības akadēmijas pasūtījuma. Pētījuma tēma – cik Latvijas iedzīvotāju nepieciešamības gadījumā būs gatavi nostāties dzimtenes aizstāvībā ar ieroci rokās?

Pētījuma autori Drošības un stratēģijas pētījumu centra pārstāve Ieva Bērziņa un Biznesa augstskolas "Turība" zinātņu doktors Uldis Zupa.

Ko lai aizstāv, ja latvieši aizbrauks: kā Saeima apsprieda nacionālās drošības koncepciju

Pētījuma ietvaros tika veikta aptauja, kurā piedalījās 1075 cilvēki no visas Latvijas vecumā no 16 līdz 74 gadiem.

Tāpat tika veiktas 26 padziļinātās intervijas ar Liepājas iedzīvotājiem: 12 – latviešu valodā, 14 – krievu. Respondentiem tika uzdoti jautājumi par to, kas viņus var motivēt stāties valsts aizsardzībā, ko viņi zina par Latvijā ieviešamo visaptverošo valsts aizsardzības koncepciju, kā viņi izprot sabiedrības vērtības Latvijā, cik lielā mērā uzticas politiskajiem spēkiem, armijai.

Publicētie aptaujas rezultāti liecina, ka gadījumā, ja valsts teritorijai uzbruks bruņots pretinieks, tikai 31% respondentu pauda gatavību cīnīties pret iekarotājiem. Tas ir mazāk, nekā 2016. gadā, kad dzimteni ar ieroci rokās bija gatavi aizsargāt 33% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju.

Daudz lielāks izrādījās cilvēku skaits, kuri kara gadījumā ir gatavi aizstāvēt valsti "nemilitārā veidā". Tātad mūsdienu ģeopolitikas kontekstā, atzīmēja pētījuma autori, mērķu sasniegšanai var tikt izmantoti "nemilitāri risinājumi" tiem uzdevumiem, kuri līdz šim tika risināti militārā veidā. Noskaidrojās, ka 55% respondentu, tostarp 61% aptaujāto latviešu valoda un 42% - krievu valodā, paziņoja, ka ir gatavi aizstāvēt Latviju "nemilitārā veidā", sniedzot atbalstu bruņotajiem spēkiem. Tā, 69% aptaujāto paziņoja, ka ir gatavi palīdzēt cietušajiem militāra konflikta laikā.

Magnēts ar nacista smaidu un alus ar svastikas smaku: Baltijas valstu bīstamais ceļš

Nedaudz mazāk par trešo daļu aptaujāto – 30% – paziņoja, ka militāra konflikta gadījumā aizbrauks no valsts. Turklāt šis rādītājs ir aptuveni vienāds gan latviešu, gan krievu auditorijai.

Nesen analoģisku aptauju veica aģentūra Kantar TNS un tā tika veltīta Barikāžu dalībnieku piemiņas dienai. Saskaņā ar tās rezultātiem, 49% aptaujāto pauda gatavību aizstāvēt Latviju, kamēr 33% paziņoja, ka dzimtenes aizsardzībā nenostāsies. 18% nebija konkrēta viedokļa šajā jautājumā.