Eurostat parādījis energonesēju cenas Baltijā 2019.gadā

Gāzes un elektroenerģijas cenu ziņā Baltijas valstis būtiski atpalikušas no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā.
Sputnik

RĪGA, 20. janvāris – Sputnik. Elektroenerģijas cenas 2019.gadā starp Baltijas valstīm viszemākās bija Lietuvā, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz Eurostat.

Eiropas statistikas resurss salīdzināja elektroenerģijas un gāzes cenas starp Eiropas Savienības valstīm un eirozonas valstīm, kā arī salīdzināja izmaksas privātajiem patērētājiem un uzņēmumiem. Pēdējo reizi cenas salīdzinātas 2019.gada 1.septembrī.

Lietuva salst, pateicoties enerģētiskajai "neatkarībai" no Krievijas

Lietuvā vidējā cena par kilovatu elektroenerģijas patērētājiem sastādīja 0,13 eiro, Latvijā – 0,17 eiro, bet Igaunijā – 0,15 eiro. Uzņēmumiem izmaksas bija citātas: Igaunijā ražotnes maksā 0,12 eiro, Lietuvā – 0,13 eiro, bet Latvijā – 0,16 eiro.

Pie tam vidējais rāditājs ES un eirozonā ir sekojošs: patērētājiem – 0,24 un 0,26 eiro atbilstoši, ražotnēm – 0,19 un 0,2 eiro atbilstoši.

Visdārgāk elektrība izmaksāja patērētājiem Vācijā – 0,34 eiro par kilovatu, bet viszemākā cena tika fiksēta Ukrainā – 0,03 eiro par kilovatu.

Savukārt viszemākās patēriņa cenas gāzei tika reģistrētas Latvijā – 0,044 eiro par kilovatstundu, Lietuvā un Igaunijā – 0,045 eiro par kilovatstundu. Ražotnēm Lietuvā kilovatstunda izmaksā 0,042 eiro, Latvijā un Igaunijā – 0,043 eiro.

Lietuvā otro mēnesi pēc kārtas ir lētākā elektroenerģija Baltijā

Rādītāji Eiropas Savienībā un eirozonā: patērētājiem – 0,063 un 0,071 eiro par kilovatstundu atbilstoši, ražotnēm – 0,048 un 0,051 eiro.

Visdārgākā gāze patērētājiem tiek piegādāta Zviedrijā – 0,118 eiro par kilovatstundu, bet lētākā – Gruzijā, kur tā maksā 0,015 eiro par kilovatstundu.

Neatkarīgais enerģijas piegādātājs Elektrum Lietuva vēstīja, ka pirmajā janvāra nedēļā visās Baltijas valstīs elektroenerģijas cena bija vienāda – 27,40 eiro par megavatstundu.

"Elektrum Lietuva" dati liecina, ka cenu samazinašanos ietekmējis gandrīz trīskāršais ražošanas pieaugums vēja ģeneratoru parkos, kā arī nokrišņu daudzuma palielināšanās un degvielas cenu krišanās.