RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. ANO Bērnu tiesību komiteja noraizējusies par nepilngadīgo dalību jauniešu militarizētajā organizācijā "Jaunsardze", tādēļ līdz 2021. gada 12. maijam valstij jāsagatavo atbilde par to, kā Latvija novērš bērnu dalību bruņotos konfliktos atbilstoši Bērnu tiesību konvencijas papildu protokolam, vēsta Latvijas Avīze.
Par to paziņoja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) valdības sēdē otrdien, 14. janvārī. Tajā tika skatīts Aizsardzības ministrijas sagatavotais likumprojekts "Par bērnu un jauniešu izglītošanu valsts aizsardzībā", kas regulē Jaunsardzes darbu un obligāto valsts aizsardzības mācību stundu ieviešanu skolās.
Petraviča pauda neizpratni saistībā ar to, ka nedz pašā likumprojektā, nedz tā anotācijā netiek minētas ANO komitejas bažas, un pauda cerību, ka Aizsardzības ministrija piedalīsies atbildes sagatavošanā iesniegšanai ANO.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!") apstiprināja, ka viņa iestāde palīdzēs sagatavot atbildi ANO un paskaidros, "ar ko Latvija atšķiras no Sjerraleones" un citām Āfrikas valstīm, kur bērni tiek iesaistīti militārās darbībās. Pabriks piebilda, ka Jaunsardzē seko līdzi bērnu un jauniešu drošībai militāro iemaņu iegūšanas laikā, savukārt tas, kā nepilngadīgajiem ļauj izmantot ieročus, atšķiras no tā, kā to izmanto personas, kas ir vecākas par 18 gadiem.
Tāpat ministrs norādīja, ka ANO piezīmēm ir rekomendējošs, nevis obligāts raksturs.
Izrādījās, ka raizes saistībā ar bērnu un jauniešu dalību Jaunsardzē ANO komiteja pauda jau 2016. gadā, taču deva piecus gadus atbildes sniegšanai.
"Komiteja ir ļoti nobažījusies par to, ka Jaunsardzes programma ietver bērnu līdzdalību darbībās, kas saistītas ar ieročiem un militāro apmācību. Komiteja mudina dalībvalsti veikt pasākumus, lai aizliegtu ar šaujamieroču izmantošanu saistītās militārās apmācības bērniem vecumā līdz 18 gadiem vispār un jo īpaši Jaunsardzē, un izveidot regulāru Jaunsardzes programmas uzraudzību, lai nodrošinātu to, ka tās mācību programma un mācību personāls ievēro papildu protokolu," teikts komitejas paziņojumā.
Turklāt, ANO Bērnu tiesību komiteja paudusi nožēlu, ka Latvijā netiek rīkota kampaņa pret bērnu iesaistīšanu bruņotos konfliktos un netiek sniegts priekšstats par konvenciju un attiecīgo protokolu, kurš aizliedz iesaistīt bērnus bruņotos konfliktos.
Tāpat komitejas norādīja uz bēgļu un migrantu bērnu datu trūkumu, kuri ierodas Latvijā bez pavadījuma un "var tikt ievervēti un izmantoti militārās darbībās ārzemēs".