RĪGA, 8. janvāris – Sputnik. Koalīcija Igaunijā, kas nonāca pie varas pēc pērnā gada vēlēšanām, neratificēs robežlīgumu ar Krieviju, paziņoja parlamenta spīkers Hens Pilluāss, vēsta ERR.
"Koalīcijas pozīcija ir tajā, ka mēs nevirzīsim uz priekšu robežlīguma ratifikāciju," pateica Pilluāss.
Atbildot uz jautājumu par to, kā rīkoties Igaunijai, ja Krievija ratificēs robežlīgumu pirmā, Pilluāss paziņoja, ka Tallinai nav jāsper atbildes solis.
"Nekas nav jādara. Bez šaubām, mums nevajag to ratificēt. Ja mēs noslēgsim jaunu līgumu par robežu un atteiksimies no tām teritorijām (Ivangorodas un Pleskavas apgabala Pečoru rajona – red.), tam būs milzīgas juridiskas sekas," paziņoja spīkers.
"Pirmkārt, mēs anulēsim Tartu miera līgumu. Līdz ar to tiks anulēta arī mūsu tiesību pēctecība, kas nozīmē automātisku mūsu pilsoņu sastāva izmaiņas un tā tālāk, tas ir ļoti bīstams ceļš," atzīmēja viņš.
Strīdi ap līgumu
Saskaņā ar 1920. gada 2. februārī parakstīto Tartu miera līgumu starp Igauniju un Padomju Krieviju, Igaunijai pienācās daļa Krievijas vēsturiskās teritorijas – Ivangoroda ar tās apkaimēm (pašreizējā Ivangoroda Ļeņingradas apgabalā) un lielākā daļa Pečoru novada (šobrīd Pleskavas apgabala Pečoru rajons). 1944. gadā šīs teritorijas atgriezās KPFSR sastāvā. Maskava uzskata Tartu līgumu par vēsturisku dokumentu, kas zaudējis juridisko spēku pēc Igaunijas iestāšanās PSRS sastāvā.
Strīdi ap Tartu miera līgumu kļuva par iemeslu, kura dēļ joprojām nav ratificēts pierobežas līgums starp Igauniju un Krieviju. Sākotnēji tas parakstīts 2005. gadā – pēc gandrīz 11 gadus ilgām pārrunām. Taču ratifikācijas procedūru izpildīšanas gaitā Tallina vienpusējā kārtībā iekļāva attiecīgajā likumā preambulu, kura satur atsauces uz Tartu miera līgumu. Krievija izvērtēja to kā iespēju nākotnē izteikt teritoriālās pretenzijas Maskavai, un KF paraksts līgumā tika atsaukts.
2014. gada februārī Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs un toreizējais Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets parakstīja jaunus līgumus par Krievijas un Igaunijas valsts robežu un par jūras telpu nodalīšanu. Dokumentos tika iekļauti nosacījumi par to, ka pusēm nav teritoriālo prasību vienai pret otru, savukārt līgumi skar tikai pierobežas jautājumu risinājumu. Dokumenti tika nosūtīti ratifikācijai KF Valsts domē un iepriekšējā sasaukuma Igaunijas parlamentam.
Ratifikācijas likuma pirmais lasījums Igaunijas parlamentā notika 2016. gadā, taču tā tālāka virzība tika apturēta, gaidot analoģiskas darbības Krievijā.
2018. gada janvārī KF vēstniecība Igaunijā paziņoja, ka "Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs vēlreiz nepārprotami norādīja galveno šī soļa nosacījumu – normāla atmosfēra bez konfrontācijas abpusējās attiecībās. Krievija savas saistības izpildīja. Igaunijas valdībā turpinās rusofoba politika". "Šādā situācijā par pierobežas līgumu ratifikāciju runāt nenākas," tika uzsvērts paziņojumā.