Valda uzskats, ka kultūra satuvina tautas. Esmu pārliecināts, tā ir: pārfrāzējot pazīstamo aforismu, var droši teikt, ka kultūra ir pēdējais draudzības un sapratnes patvērums pat saspringtākajā starptautiskajā situācijā. Tomēr daudziem tāda kultūras īpašība nepatīk, atzīmē Krievijas kultūras ministrs Vladimirs Medinskis savā rakstā portālā RIA Novosti.
Uzvaras 75. gadadienas gads sācies ar to, ka Viļņas mērs oficiāli aizliedzis 2020. gada maijā ieplānoto Krievijas mākslinieku "Turecka koris" un sieviešu grupas Soprano bezmaksas koncertu zem atklātas debess. Kāpēc? Redziet, viņš modri saskatījis "visīstāko padomju propagandas porciju – Uzvaras dienas svinēšanu ar Georga lentītēm, padomju karavīru formastērpiem un padomju attēliem". Modrais mērs svētku koncertu uzskata par Kremļa diversiju, kareivju galvassegas un lentītes – par (uzmanību!) krievu "hibrīdkara ieročiem". Ne ko pielikt, ne atņemt...
Mērs pat nav gandarīts tikai ar aizliegumu vien, viņš plāno sūtīt trauksmainas sūdzības kolēģiem – Eiropas Savienības birģermeistariem: sak, esiet modri, neatkārtojiet Berlīnes kļūdas. Lieta tāda, ka 2019.gada maijā tāds koncerts notika Berlīnē ar milzu panākumiem. Pēc tam mūziķi nolēma par godu jubilejai organizēt veselu "Turecka kora" turneju ar jaukām krievu, ukraiņu, baltkrievu, angļu, franču, vācu (jā, jā!) un citām dziesmām pa visām bijušās PSRS un Austrumeiropas galvaspilsētām.
Ko nu tur runāt par Berlīni! "Turecka kora" koncerti daudzās pasaules galvaspilsētās notiek jau vairākus gadus – Francija, Slovēnija, Austrija, Vācija, Baltkrievija, Krievija, Izraēla, ASV... Visur – desmitiem tūkstošu pateicīgu skatītāju, atmiņas par kopīgo pagātni, kopīgajām uzvarām, kopīgo laimi un kopīgajām traģēdijām. Visu – no Parīzes līdz Ņujorkai, no Berlīnes līdz Toronto, no Maskavas līdz Pekinai...
Taču atradies dzīvs relikts – Viļņas mērs, kurš raksta, ka, sak, "šajā propagandiskajā koncertā pietiek nekaunības fonā rādīt (laikam jau skatuves aizmugurē?) ainas (..), kā padomju karavīri okupētajā Berlīnē uzvelk Padomju Savienības karogu". Tad jau būtu labāk teicis "Berlīnē, ko krievi zvērīgi atņēma nevainīgajam upurim Ādolfam Hitlera kungam".
Vārdu sakot, mērs rāda, ko spēj. Nopelnījis burku ievārījumu un cepumu grozu.
Tikai... ziniet, ir viena nianse. Pat eksotiskam viedoklim par vēsturi jābūt konsekventam. Ja Otrā pasaules kara rezultāti ir "politiski kļūdaini", ja PSRS nav uzvarētājs, bet gan "agresors"... ko tad īsti jūs, mēra kungs, tā komandējat pilsētā, kas jums vispār nepieder?
Redziet, tādā gadījumā nāksies atdot Polijai "veco poļu Vilno". Tagadējā Lietuvas teritorija kopā ar galvaspilsētu – tas ir Padomju Savienības diplomātisko un militāro uzvaru tiešs rezultāts. Vēl vairāk: Lietuva ir valsts, kas no šīm uzvarām guvusi lielāko labumu Eiropā. Ar PSRS plašo žestu lietuvieši saņēma dāvanā gandrīz desmit tūkstošus kvadrātkilometru ar galvaspilsētu un Druskininku kūrortu. Jā, mēs atdevām lietuviešiem arī Klaipēdu, ko Lietuvas pirmskara vara gļēvi uzdāvināja fīreram. Tāpēc lai nu kam, bet jaukās Viļņas mēram gan vajadzētu ieskatīties XX gadsimta vēstures mācību grāmatā, pirms nākt klajā ar politiskām deklamācijām.
Labi, lai nu būtu. Tā nav mūsu darīšana – kas tur no Lietuvas paliktu pāri, ja praksē tiktu likta lietā nesenā Eiropas Parlamenta "vēsturiskā" rezolūcija. Lietuviešiem ir pašiem savi ievēlēti politiķi, kuri uzskata, ka viņiem ir tiesības brīvi rīkoties ar tautas likteni pēc vecāko biedru – NATO norādījumiem.
Taču aprunāsimies par kultūru un vēsturi. Nē, ne jau par Krievijas, par Lietuvas vēsturi – Otrā pasaules kara rezultāti likti visas Eiropas pēckara kultūras pamatos.
1941. gadā Lietuva bez jebkādām alternatīvām fantāzijām kļuva par hitleriskās agresijas upuri. Atgādināšu mēram, ka vietējiem iedzīvotājiem tika atvēlēta neapskaužamākā loma starp Baltijas tautām. "Kas attiecas uz lietuviešiem (..), viņu vispārējie rases dati ir daudz sliktāki nekā igauņiem un latviešiem, un viņu vidū tāpēc ir lielākais no radu viedokļa nevēlamo personu skaits," teikts doktora Vetceļa piezīmēs plānam "Ost". Šī iemesla dēļ plāns paredzēja 85% Lietuvas iedzīvotāju iznīcināšanu vai vardarbīgu pārvietošanu.
Hitleriešu vārdi atbilda darbiem. Triju gadu laikā vācu okupācijā nelielās Lietuvas teritorijā gāja bojā aptuveni 700 tūkstoši (!) cilvēku, viņu vidū vairāk nekā puse bija Lietuvas pilsoņi, pārējie – karagūstekņi. Desmitiem tūkstošu lietuviešu tika aizdzīti spaidu darbos uz Vāciju. Noslepkavoti 96% no aptuveni 250 tūkstošiem Lietuvā dzīvojušo ebreju. Līdz pamatiem nodedzināti 26 ciemi, sagrautu 80 tūkstoši māju, uz Vāciju aizdzīts viss ritošais dzelzceļa sastāvs.
Tas ir tikai un vienīgi Sarkanās armijas nopelns, ka nacistu vērienīgie plāni netika īstenoti pilnā apjomā, tas, ka lietuviešu tauta vispār vēl pastāv. Par Lietuvas atbrīvošanu savas dzīvības ziedoja 80 600 padomju karavīru un virsnieku.
Atgādināšu mēram, ka Sarkanā armija, Lietuvas atbrīvotāja, kuras "zvaigznīti uz pilotkas" viņš nosauca par krimināli sodāmu "Kremļa propagandas" simbolu, - tie nav tikai krievi, ukraiņi, tatāri, kazahi un tā tālāk. Tā ir varonīgā Sarkankarogotā Klaipēdas 16.strēlnieku divīzija (lietuviešu nacionālā vienība, izveidota 1942. gadā). Tās ir 92 partizānu nodaļas, kas pakļautas "propadomju" Lietuvas Partizānu kustības štābam, ko vadīja Antans Snečkus.
Viņi ir īstenie Lietuvas varoņi, kuri izglābuši savu tautu no bojāejas.
Viņus – gan varoņus-atbrīvotājus, kuri palikuši starp dzīvajiem un krituši par jūsu brīvību, gan nacistu upurus jūs zaimojat ar savu profašistisko cenzūru.
Tas, ko Viļņas mērs šodien dēvē par hibrīdkara elementiem – Georga lentītes un Uzvaras Karogs virs Berlīnes – tā ir mūsu kopīgā vēsture un kultūra.
Mēs šeit, Krievijā, to sargājam, lepojamies ar to.
Gudrā un čaklā lietuviešu tauta ir varonis, visas savas vēstures vēlējs un saimnieks, bez jebkādiem "izņēmumiem" pēc Briseles norādēm.
Katrs Lietuvā to reiz sapratīs. Agri vai vēlu.
Un nevienam uz laiciņu ievēlētam birģermeistaram neizdosies atņemt savai tautai tās vēsturi un kultūru.