RĪGA, 5. janvāris - Sputnik. ASV prezidents Donalds Tramps apsolījis vērst "ātru un spēcīgu triecienu" pa 52 objektiem Irānā, ieskaitot kultūras objektus, ja notiks uzbrukumi amerikāņiem, vēsta RIA Novosti.
"Lai tas būtu brīdinājums: ja Irāna uzbruks amerikāņiem vai amerikāņu īpašumiem, mēs esam pavērsušies pret 52 mērķiem Irānā (atbilstoši 52 amerikāņu ķīlniekiem, ko Irāna sagūstīja pirms daudziem gadiem), arī dažiem Irānai un irāņu kultūrai nozīmīgiem augsta līmeņa objektiem, un pret šiem mērķiem, tāpat kā pret pašu Irānu tiks vērsts ātrs un spēcīgs trieciens. ASV vairs nevēlas nekādus draudus," Tramps konstatēja savā lapā Twitter.
ASV prezidents kritizēja Teherānu arī par draudiem atriebties par Islāma revolūcijas sargu korpusa ģenerāļa Kasema Suleimani slepkavību Bagdādē, - pēc viņa domām, irāņu ģenerālis ir "teroristisks līderis".
Runājot par 52 ķīlniekiem, Tramps atsauca atmiņā ASV vēstniecības ieņemšanu 1979. gada novembrī, kas notika pēc islāma revolūcijas Irānā. Toreiz protestu dalībnieki pieprasīja no ASV izdot šahu Muhamedu Rezi Pehlevi. Viņu rokās nokļuva 66 cilvēki. Īsi pēc uzbrukuma 13 no viņiem tika palaisti brīvībā, bet pārējie 52 ķīlnieki gūstā pavadīja 444 dienas un nokļuva brīvībā tikai 1981.gadā.
Starptautiskās normas
Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtu IX pants paredz, ka tīšs uzbrukums ēkām, kas paredzētas reliģijas, izglītības, mākslas, zinātnes vai labdarības mērķiem, vēsturiskajiem pieminekļiem, hospitāļiem, slimu un ievainotu cilvēku koncentrācijas vietām, ar noteikumu, ka tās nav militāri mērķi, tiek kvalificēts kā kara noziegums.
Starptautisko humāno tiesību nolikumi liek valstīm vajāt un sodīt personas, kas vainojamas par nopietniem minēto normu pārkāpumiem.
Irānas ģenerāļa Suleimani bojāeja Bagdādē
Ceturtdien ASV ar raķetēm apšaudīja Bagdādes lidostas rajonu. Apšaudē gājuši bojā vairāk nekā desmit cilvēki. Viņu vidū ir arī Irānas ģenerālis Kasems Suleimani, viens no ietekmīgākajiem cilvēkiem valstī. Uzbrukumā gājis bojā arī Irākas šiītu zemessargu komandiera vietnieks Abu Mahdi al Muhandiss un četri Islāma revolūcijas sargu korpusa virsnieki.
Pentagons informēja, ka uzbrukumu sankcionējis Donalds Tramps. Vašingtona uzskata, ka noslepkavotais ģenerālis ir vainojams par uzbrukumiem ASV vēstniecībai Bagdādē un koalīcijas bāzēm.
Irānas augstākais līderis ajatolla Ali Hamenejs un prezidents Hasans Rouhani paziņoja, ka Teherāna atriebsies Vašingtonai. Aizsardzības ministrs Amīrs Hatami apsolīja "satriecošu atbildi" par ģenerāļa bojāeju. Irānas Drošības padome norādīja, ka Suleimani slepkavība ir ASV lielākā kļūda.
Vašingtonas darbības nosodīja arī Bagdāde, Damaska un Ankara. Krievijas Ārlietu ministrija nosauca Irānas militārpersonas slepkavību par avantūru, kuras rezultātā gaidāma spriedzes eskalācija reģionā.