Alternatīvas naftai no KF ir dārgākas, tomēr Lietuva ir gatava palīdzēt Baltkrievijai

Baltkrievijai visizdevīgāk ir importēt naftu no Krievijas, uzskata Klaipēdas ostas pārstāvji, taču ir gatavi transportēt uz kaimiņvalsti līdz 3 milj. tonnu izejvielu gadā.
Sputnik

RĪGA, 5. janvāris — Sputnik. Lietuvas dzelzceļi (Lietuvos gelezinkeliai) un Klaipēdas osta ir gatavi transportēt naftu uz Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, taču atzīst, ka Minskai nav izdevīgāka cenu piedāvājuma par Krievijas sniegto. Bez tam Lietuva var importēt tikai 3 miljonus tonnu, taču no Krievijas Baltkrievija saņem apmēram 24 miljonus tonnu naftas gadā, vēsta Baltic Course.

Latvija zaudējusi Baltkrievijas benzīna tranzītu

Iepriekš vēstīts, ka Krievija pārtraukusi naftas padevi Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcām no 2020.gada 1.janvāra, ņemot vērā to, ka puses nav parakstījušas attiecīgos līgumus. Valsts koncernā "Belņeftehim" apstiprināja, ka abu valstī strādājošo NPR – Mozirskas un "Naftan" slodze samazināta līdz tehnoloģiskajam minimumam, tās strādā ar iepriekš izveidotajām naftas rezervēm. Baltkrievija patlaban aktīvi strādā pie jaunu naftas piegādes līgumu noslēgšanas, tostarp arī no alternatīviem avotiem.

"Klaipedos nafta" vadītājs Daris Šiļanskis paziņoja, ka termināls ir gatavs importēt naftu Baltkrievijai. "Lemj klients, bet mēs tikai sniedzam pakalpojumus. Vai mēs esam gatavi? Jā, mēs esam gatavi gan tehnoloģiski, gan fiziski," teica Šiļanskis.

Savukārt Klaipēdas ostas pārstāvis Artūrs Drungilis paziņoja, ka viņiem jau ir pieredze naftas transportēšanas jautājumos uz Baltkrieviju. "No Irānas tika importēts viens tankkuģis ar jēlnaftu, taču Baltkrievijai ir plaša izvēle," norādīja Drungilis.

"LG Cargo" vadītājs Eģidijs Lazausks apliecināja, ka Lietuvas uzņēmums ir gatavs pārvadāt naftu uz Baltkrieviju. "Tehnloģiski process ir apgūts un šajā kontekstā mēs nesaskatām problemas ar kaut kādas plūsmas pārkraušanu atpakaļ uz Baltkrieviju," viņš skaidroja. Pārvadātāja vadītājs piebilda, ka laiks no pieteikuma iesniegšanas līdz kravu transportēšanas sākumam nav ilgs – parasti tas aizņem vienu līdz divas nedēļas.

Pēc viņa domām, caur Lietuvu iespējams importēt aptuveni trīs miljonus tonnu naftas uz Baltkrieviju. Ja Minska patiešām novirzītu naftas importu caur Baltijas valstīm, šo plūsmu vajadzētu sadalīt visām austrumu krasta ostām, uzskata Lazausks.

Viņš atzīmēja, ka Baltkrievijas pārstāvji jau sen interesējas par iespējām importēt naftu caur Baltijas ostām un jau apmeklējuši arī Latviju, lai novērtētu perspektīvas.

Pie tam Lietuvā atzīmēja, ka visas alternatīvās naftas piegādes Baltkrievijai izmaksās dārgāk.

"Tas ir politisks jautājums. Baltkrievijai ir alternatīvas, taču tās visas ir dārgākas un nav izdevīgas. (..) Protams, tas ir atkarīgs no cenas, par kādu pārdod Krievija, taču transportēšanas izdevumi viennozīmīgi ir daudz augstāki, ja piegāde notiek pa jūru," teica Drungilis.

Latvija gatava palīdzēt Baltkrievijai ar naftas piegādēm

Patlaban Baltkrievija iegādājas naftu tikai Krievijā. 2019.-2024.gg. Krievijā tiek īstenots tā saucamais nodokļu manevrs naftas nozarē, kas paredz pakāpeniski minimizēt naftas eksporta nodevas un palielināt tās ieguves nodokļa likmi. Šī iemesla dēļ, domājams, naftas cena Baltkrievijai pieaugs. Minska vērtēja, ka tās zaudējumi seši gadu laikā sasniegs 11 miljardus dolāru.

Iepriekš Lukašenko informēja, ka, ņemot vērā līgumu trūkumu ar Krieviju, Minska var sākt sūknēt naftu caur Poliju reversā un šiem nolūkiem "konfiscēt" divas naftas cauruļvada "Družba" caurules, pa kurām Krievijas nafta tiek sūknēta tranzītā uz Rietumiem. Rezultātā Krievijas naftas tranzīts caur republiku uz Eiropu var kristies no 60 līdz 20 miljoniem tonnu gadā.

Tāpat ziņots, ka Baltkrievija sākusi pārrunas ar Kazahstānu par naftas piegādēm pa cauruļvadu "Družba" apjomā no 1 līdz 3,5 miljoniem tonnu gadā.