Jaungada priekšvakarā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs intervijā RIA Novosti pastāstīja, ko nākamajā gadā sagaida ārpolitikā, no kā būs atkarīga starptautiskās situācijas attīstība, un atklāja, vai Maskava gatavojas atgriezties pie "Lielā astotnieka" formāta. Diplomāts informēja par to, kāds ir Uzbrukuma ieroču ierobežošanas līguma pagarināšanas termiņš, un pauda viedokli par situāciju ar gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbiem un amerikāņu sankcijām pret šo projektu.
— Vai Krievijas atgriešanās "Lielajā astotniekā" nākamgad ir reāla? Vai apspriedāt šo jautājumu savas nesenās tikšanās laikā ar Donaldu Trampu? Vai viņš nodeva ielūgumu prezidentam Putinam uz samitu ASV? Ko sagaidāt no nākamā gada ārpolitikā, tostarp arī ASV virzienā?
— Labāk tomēr lietosim korektus terminus. Ne jau Krievija pameta G8. Atgādināšu, ka pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014.gada sākumā pārējie septiņi Grupas locekļi atteicās piedalīties Krievijas vadītajos pasākumos. Tātad tieši "septītnieks"pameta šo formātu. Prezidents Putins jau jau atzīmēja: "Ja mūsu partneri vēlas pie mums atbraukt, mēs priecāsimies." Piebildīšu, ka varam uzņemt viņus Maskavā, Sanktpēterburgā, Sočos vai, piemēram, Jaltā.
Kopumā Krievijai nav ne stimulu, ne vēlēšanās restaurēt šo formātu. Manas vizītes ASV laikā šis jautājums netika apspriests, un Krievijas-ASV dienas kārtībā tā nav. Jau aukstā kara laikā radītā G7 vairs neatbilst mūsdienu realitātei, galvenokārt, tāpēc, ka tās darbā nepiedalās jaunie pasaules centri. Taču bez to ieguldījuma ir vienkārši neiespējami efektīvi atrisināt daudzos mūsdienu izaicinājumus un draudus.
Ne velti šodien daudzi aktuāli jautājumi ne tikai globālajā ekonomikā, bet arī politikā tiek sekmīgi apspriesti tieši "Divdesmitnieka grupas" ietvaros. Līdztekus "divdesmitniekam" Krievija enerģiski piedalās arī jaunā tipa apvienību, piemēram, BRICS un ŠSO, kur lēmumi netiek uzspiesti, bet gan pieņemti uz sabalansēta konsensa pamata. Šīs daudzpusīgās struktūras jau kļuvušas par svarīgiem balstiem daudz taisnīgākas un demokrātiskākas daudzpolārās pasaules kārtības arhitektūras veidošanā.
Nav viegli prognozēt stāvokli nākamgad. Daudz kas būs atkarīgs no Rietumu partneru, it īpaši – Vašingtonas gatavības atteikties no kaitīgajām šantāžas, spiediena, vienpusēju sankciju metodēm, sākt ievērot starptautiskās tiesības un nostāties uz savstarpējas cieņas pilna dialoga, lai efektīvi atšķetinātu daudzos mūsdienu mezglus. Krievija no savas puses veicinās apvienojošo pamatu stiprināšanu pasaulē, globālo un reģionālo drošību visās tās dimensijās, daudzo krīžu un konfliktu stabilu pārvarēšanu politiski diplomātiskā ceļā, vienalga, vai tas būtu Sīrijā vai kaimiņu Ukrainā. Šiem nolūkiem izmantosim potenciālu, ko dod mūsu dalība tādās globālas pārvaldes struktūrās, kā ANO un "Divdesmitnieka grupa", kā arī savas prezidentūras iespējas BRICS un ŠSO.
Viedoklis par Krievijas un ASV dialoga perspektīvām ir reālistisks, it īpaši, ņemot vērā sarežģīto iekšpolitisko stāvokli ASV un gaidāmās prezidenta vēlēšanas. To spilgti apliecina nesenie Vašingtonas nedraudzīgie soļi. No savas puses arī turpmāk veiksim visus nepieciešamos pasākumus savas drošības, Krievijas pilsoņu un biznesa interešu labā, adekvāti atbildēsim, uz agresīviem izlēcieniem. Pie tam mēs paši netiecamies pēc konfrontācijas. Esam gatavi kopā meklēt mūsu valstu un visas pasaules svarīgo problēmu risinājumu.
Mūsu piedāvājumi mijiedarbības uzlabošanai dažādos virzienos paliek spēkā. Daudzus no tiem iespējams īstenot jau tuvākajā laikā, piemēram, kā prezidenti vienojās, sākt Lietišķās konsultatīvās un Ekspertu padomes darbību. Starp citiem mūsu ierosinājumiem ir vēstuļu apmaiņa ar garantijām neiejaukties vienam otra iekšējās lietās, sākt dialogu par kiberdrošības jautājumiem, kuri satrauc ASV, sniegt kopīgu paziņojumu par kodolkara nepieļaujamību, Stratēģisko uzbrukuma ieroču ierobežošanas līguma pagarināšana, vidēja un maza darbības rādiusa raķešu izvēršanas moratorijs, kā arī citi soļi stratēģiskās stabilitātes stiprināšanas gultnē. Protams, par Vašingtonas noskaņojumu spriedīsim tikai no darbiem.
— Vai ir kāds galējs termiņš NEW START pagarināšanai? Ja neizdosies to pagarināt, vai Krievija nekavējoties sāks papildu stratēģiskā bruņojuma izstrādāšanu un izvēršanu, vai tiek izskatīts moratorijs, līdzīgs tam, kas tika ieviests pēc Līguma INF laušanas?
— Krievijas pieeju NEW START līguma perspektīvām precīzi formulēja Krievijas prezidents. Mēs atbalstām tā pagarināšanu bez sākotnējiem noteikumiem. Kas attiecas uz termiņiem, Vladimirs Putins teica, ka Krievija ir gatava pagarināt līgumu "nekavējoties, pēc iespējas ātrāk, līdz šī gada beigām".
Galējais termiņš līguma pagarināšanai nav noteikts, taču process būs jāpabeidz līdz līguma darbības termiņa beigām 2021.gada 5.februārī. Tas paredz ne tikai vienošanos ar amerikāņiem, bet arī noteiktas procedūras Federālajā sapulcē, jo runa ir par grozījumiem Federālajā likumā Nr.1 no 2011.gada 28.janvāra par līguma ratifikāciju. Tātad laika vairs nemaz nav tik daudz.
Krievija uzskata par lietderīgu saglabāt Līguma režīmu; tas ir pēdējais starptautiski tiesiskais instruments, kas savstarpēji ierobežo divu lielāko kodollielvalstu raķešu un kodolieroču potenciālu un piešķir darbībām šajā jomā prognozējamāku un pārbaudāmāku raksturu. Turklāt līguma pagarināšana dāvātu laiku, ko būtu iespējams izmantot, lai izskatītu jautājumu par pieeju iespējamām jaunā bruņojuma un militāro tehnoloģiju kontroles formām un metodēm.
ASV pagaidām nav informējušas par savu viedokli START pagarināšanas jautājumā, tomēr uzskatu par priekšlaicīgu diskutēt par jebkādiem citiem scenārijiem.
— Gada beigās atkal sarosījās projekta "Ziemeļu straume 2" pretinieki. Vai pastāv tā izjukšanas risks? Vai, ņemot vērā Rietumu partneru nestabilo pozīciju, Krievijai nevajadzētu organizēt savu diversifikāciju – radikāli pārorientēt ogļūdeņražu eksportu? Vai Ķīna tiek izskatīta kā perspektīvākais aizstājējs Eiropai?
— Gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbi tuvojas noslēgumam, tāpēc tā pretinieki atkal cenšas izjaukt projektu. Sankciju nolikumu iekļaušana ASV likumā par aizsardzības izdevumiem 2020.gadam – tā ir nekaunīga, ciniska iejaukšanās Eiropas biznesa darīšanās. Daži amerikāņu senatori aizgāja līdz pat atklātiem draudiem projektā iesaistīto kompāniju vadībai. Protams, runa nav par rūpēm par Eiropas energodrošību, ko "Ziemeļu straume 2" nostiprina, bet gan par amerikāņu SDG virzīšanu Eiropas tirgū. Tas ir kliedzošs negodīgas konkurences un enerģētikas politizācijas piemērs.
Esam pārliecināti, ka, neskatoties uz pašreizējo spiedienu, gāzesvads "Ziemeļu straume 2" tiks pabeigts. Eiropa apzinās, cik izdevīgs ir papildu eksporta maršruts, lai arī diemžēl ir valstis, kas gatavas strādāt aizokeāna kuratoru labā un kaitēt pašas savai energodrošībai un savu pilsoņu labklājībai.
Pagaidām gāzes tirgus Eiropā mums ir galvenais – eksporta ikgadējais apjoms sastāda aptuveni 200 miljardus kubikmetru. Vienlaikus mēs sekmīgi paplašinām enerģētisko sadarbību ar Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstīm, kur ogļūdeņražu resursu pieprasījums turpina augt. Decembra sākumā darbu sāka gāzesvads "Sibīrijas spēks", kas perspektīvā nodrošinās stabilas gāzes piegādes uz Ķīnu līdz 38 miljardu kubikmetru apjomā gadā. Kopā ar ārvalstu partneriem tiek apgūta Arktikas resursu bāze, tostarp arī projektu "Jamal SPG" un "Arktik SPG 2". Lai nodrošinātu Krievijas energonesēju eksportu uz Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstīm, attīstām Ziemeļu jūras ceļa transporta loģistiku.
Krievija arī turpmāk strādās pie ogļūdeņražu piegādes eksporta virzienu diversifikācijas.