"Lielāko sašutumu rada, kad valstis ar eiropeiskām vērtībām vārdos propagandē plašsaziņas līdzekļu brīvību, bet darbos demonstrē ļoti sliktus piemērus citām valstīm, kā var cīnīties ar medijiem. Tā ir demokrātija pēdiņās. Gribētos cerēt, ka Igaunijai ir vismaz minimāla suverenitāte un spiediens pret Sputnik vienkārši nejauši sakritis ar Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona vizīti Tallinā," paziņoja Krievijas Federācijas Padomes spīkere Valentīna Matvijenko.
Politiķe pauda cerību, ka Igaunija tomēr apturēs šo bezprecedenta prettiesisko akciju un apdomāsies.
"Pretējā gadījumā mēs noteikti veiksim adekvātus atbildes pasākumus, un tie būs stingri, jo ir vienkārši nepieņemami tālāk samierināties ar tamlīdzīgām darbībām, plašsaziņas līdzekļu apspiešanu. Šie pasākumi noteikti būs sajūtami," konstatēja Matvijenko.
Krievijas parlamenta augšpalātas vadītāja aicināja igauņu politiķus "apdomāties un apstāties", jo tādas darbības pret Sputnik Igaunija atstās negatīvas pēdas Krievijas un Igaunijas vispārējās attiecībās.
Iepriekš informācijas avots Maskavā paziņoja, ka ar spiedienu pret Sputnik Igaunijā saistīti britu kuratori.
Pagājušajā nedēļā Sputnik Igaunija darbinieki saņēma Policijas un robežsardzes departamenta vēstules ar atklātiem draudiem ierosināt krimināllietas, ja viņi līdz 2020. gada 1. janvārim nepārtrauks darba attiecības ar starptautisko ziņu aģentūru "Rossija segodņa" – mediju grupu, pie kuras pieder Sputnik. Savu lēmumu Tallina pamatoja ar sankcijām, ko ES ieviesa 2014. gada martā pret vairākām fiziskām un juridiskām personām pēc notikumiem Ukrainā, tostarp pret Dmitriju Kiseļovu (mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektoru).
Pie tam "Rossija segodņa" nav iekļauta nekādos sankciju sarakstos. Kiseļovs norādīja, ka no visām ES valstīm tikai Igaunija traktē sankcijas ar tik dīvainiem paņēmieniem.
Sputnik Igaunija žurnālistu vajāšana un centieni iebiedēt rada aizvien plašāku atbalsti. Par spiedienu pret medijiem Igaunijā informāciju saņēmusi ANO, nosūtītas oficiālas vēstules EPPA, EDSO, Eiropas Padomei un citām starptautiskajām organizācijām.
Ziņu aģentūras "Rossija segodņa" un telekanāla RT galvenā redaktore Margarita Simoņana vērsās pie Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas ar lūgumu nepieļaut žurnālistu arestu.
EDSO pārstāvi vārda brīvības jautājumos Arlems Dezīrs aicināja Tallinu atturēties no nevajadzīgiem Sputnik Igaunija darbības ierobežojumiem.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins, komentējot situāciju, paziņoja, ka Krievijas vadība darīs visu iespējamo, lai atbalstītu Sputnik darbu citās valstīs.