RĪGA, 27. decembris — Sputnik. Krievija ierosinājusi NATO vienoties par militāro mācību līmeņa samazināšanu Baltijas un Melnās jūras reģionos līdz pat lēmumam atteikties no tām vispār, intervijā izdevumam "Kommersant" pastāstīja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško. NATO nav sniegusi nekādus komentārus par šo iniciatīvu.
"Mēs piedāvājām NATO valstīm vienoties par militāro mācību līmeņa samazināšanu Krievijas un NATO valstu saskarsmes rajonos līdz pat lēmumam atteikties no tām vispār," konstatēja Gruško un paskaidroja, ka runa galvenokārt ir par Baltijas un Melnās jūras reģioniem.
Pēc Gruško vārdiem, NATO nekādi nav reaģējusi uz šo ierosinājumu.
"Mūsuprāt ir ir absolūti nesaprotami, jo tieši alianse taču runā par deeskalācijas lielo nozīmi," piebilda Gruško.
Diplomāts atzīmēja, ka alianses lēmums iesaldēt Krievijas un NATO Padomes darbu ir padalījis abu pušu darbu mazāk pārskatāmu, un tas neveicina centienus panākt militāro incidentu novēršanu.
"Krievijas un NATO Padomei bija vēl viens svarīgs uzdevums. (..) Runa ir par informācijas apmaiņu par militārajām mācībām, stratēģijām, militāro plānošanu, bīstamas militārās darbības novēršanas pasākumiem. Tomēr NATO nolēma pilnībā pārtraukt arī šos sakarus," atzīmēja Gruško.
Diplomāts atgādināja: paši NATO pārstāvji pastāvīgi ziņo, ka vēlas deeskalāciju, vēlas, lai netiktu pieļauta abu pušu nodomu kļūdaina interpretācija un novērsti bīstami miitārie incidenti, taču šiem nolūkiem vēstnieku kontakti Krievijas un NATO Padomes ietvaros nav pietiekami.
"Vēstnieki taču neapspriedīs, kāda distance tiks uzskatīta par drošu, teiksim, kara lidmašīnu un kuģu satuvošanās gadījumā? (..) Ir jāiesaista eksperti," piezīmēja Gruško.
Krievijas un Rietumu attiecības pasliktinājās pēc Krimas pussalas atgriešanās Krievijas sastāvā un konflikta sākuma Ukrainas austrumos. Sakarā ar it kā augošo Krievijas "agresiju", NATO samitā Varšavā pieņēma lēmumu par klābūtnes paplašināšanu Austrumeiropas valstīs. Starptautisko spēku bataljoni dislocēti Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā. Pieaudzis arī pie Krievijas robežām organizēto alianses valstu militāro mācību skaits.
Maskava jau vairākkārt ir norādījusi, ka nevēlas palielināt konfrontāciju ar NATO – ne Baltijas reģionā, ne citviet pasaulē, un uzsvērusi, ka Krievija neplāno uzbrukumus nekādām NATO valstīm. KF ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādīja, ka NATO tas ir labi zināms, taču alianse aizbildinās ar šo ieganstu, lai dislocētu pie Krievijas robežām lielāku skaitu tehnikas un bataljonu.
Aleksandrs Gruško uzsvēra, ka NATO darbības Krievija ņem vērā savā militārajā plānošanā.