Putins nosauca Polijas vēstnieku nacistu Vācijā par "nelieti" pieminekļa Hitleram dēļ

Krievijai ir pietiekami daudz arhīvu materiālu, kuri neļaus "apgānīt" to cilvēku piemiņu, kuri cīnījās pret nacismu Lielajā Tēvijas karā, paziņoja KF prezidents Vladimirs Putins.
Sputnik

RĪGA, 25. decembris – Sputnik. Eiropā un aiz okeāna bieži cenšas sagrozīt Otrā pasaules kara vēsturi, sakot, ka PSRS ir atbildīga par tā sākšanos. Taču KF ir pietiekami daudz arhīvu, kuri neļaus "apgānīt" cīnītāju pret fašismu piemiņu, sacīja Vladimirs Putins. KF vadītājs pastāstīja, piemēram, par dokumentiem saistībā ar Hitlera pārrunām ar Poliju, kura viņam bija gatava uzstādīt pieminekli par ebreju izsūtīšanu uz Āfriku, vēsta RIA Novosti.

"Dažās valstīs – pie mūsu kaimiņiem, Eiropā un aiz okeāna bieži vien cenšas sagrozīt vēsturi, izdomā vienkārši kaut kādus neticamus scenārijus situācijas attīstībai pasaulē un Eiropā pirms Otrā pasaules kara," pateica Putins paplašinātajā Aizsardzības ministrijas kolēģijas sēdē 24. decembrī.

Krievijas vēstniecība atgādināja Čehijai, kas bija vlasovieši

Prezidents atzīmēja, ka sava veida "loģisko nobeigumu" šim te procesam kļuva nesenā Eiropas Savienības rezolūcija, kurā ir iekļauts Otrā pasaules kara notikumu vērtējums. Dokumentā Hitlera Vāciju un PSRS faktiski nostāda vienlīdzīgā pozīcijā, liekot saprast, ka Padomju Savienība ir atbildīga par Otrā pasaules kara sākšanos. "Tas, protams, ir absolūts murgs," uzsvēra Putins.

Putins precizēja, ka palūdza sniegt viņam attiecīgus arhīvu dokumentus, un tajos ir redzams, ka atsevišķas Eiropas valstis, tostarp Polija, iesaistījās sazvērestībā ar nacistisko Vāciju.

"Sākot ar 1938. gadu, kad Hitlers izvirzīja savas pretenzijas par daļu Čehoslovākijas, Lielbritānija, Francija nodeva savu sabiedroto," atgādināja Putins. Rezultātā Vācija iekaroja daļu Čehoslovākijas.

"Bet ko izdarīja citas valstis, tā pati Polija? Viņi iesaistījās sazvērestībā, faktiski, ar Hitleru," pateica Krievijas prezidents, piebilstot, ka to var skaidri redzēt pēc arhīvu dokumentiem.

Tāpat Putins pastāstīja par dokumentiem, kuros ir piefiksētas Polijas pārstāvju pārrunas ar Hitleru, kurš 1938. gadā piedāvāja izsūtīt ebrejus uz Āfriku, savukārt Polijas vēstnieks Vācijā Juzefs Ļipskis piedāvāja šajā sakarā viņam uzstādīt pieminekli.

Sākumā bija varoņi, nodevēji – pēc tam: kā latvieši glāba Latviju kara gados

"Hitlers paziņoja ārlietu ministram, un pēc tam Polijas vēstniekam Vācijā – pateica tieši, ka viņam esot ideja izsūtīt ebrejus uz Āfriku, uz kolonijām… lai viņi izmirst, lai viņus iznīcinātu. Uz ko Polijas vēstnieks viņam atbildēja un pēcāk ierakstīja to savā ziņojumu lapā Polijas ārlietu ministram Beka kungam: "Kad es to izdzirdēju… es viņam atbildēju," fīreram viņš atbildēja, Hitleram. "Ja viņš to izdarīs, mēs uzstādīsim viņam lielisku pieminekli Varšavā," pastāstīja Putins.

"Nelietis, antisemītu cūka, citādi nevar pateikt. Viņš pilnībā solidarizējās ar Hitleru viņa antisemītiskajos noskaņojumos un, pie tam, par ņirgāšanos par ebreju tautu apsolīja uzstādīt pieminekli Varšavā," piebilda Putins.

Pēc viņa sacītā, tādas pašas šķiras ļaudis, kā tie, kas uzturēja pārrunas ar Hitleru, šodien Eiropā nojauc pieminekļus padomju kareivjiem-atbrīvotājiem. Putins piebilda, ka Krievijas Bruņotajiem spēkiem savā attīstībā ir jāņem vērā kaimiņu pozīcija, kuri nojauc pieminekļus.

"Vēlos atzīmēt šādu lietu, ka tieši tādi cilvēki, kā tie, kas veica pārrunas ar Hitleru, - tieši tādas šķiras cilvēki šodien nojauc pieminekļus kareivjiem-atbrīvotājiem: Sarkanās armijas cīnītājiem, kuri atbrīvoja Eiropas valstis un Eiropas tautas no nacisma. Lūk tie ir viņu sekotāji. Šajā nozīmē, diemžēl, maz kas ir mainījies, un mums ar jums tas ir jāņem vērā, tostarp veidojot mūsu Bruņotos spēkus," sacīja prezidents.

Latvijas aizsardzības ministram ieteica noskaidrot pie kareivjiem, kā atbrīvoja Rīgu

Eiropas Parlaments (EP) 19. septembra sēdē apstiprināja rezolūciju "Par Eiropas atmiņas svarīgumu Eiropas nākotnē". Dokumenta teksts ir publicēts EP mājaslapā. Par nobalsoja 535 deputāti, pret – 66, vēl 52 atturējās.

Dokuments nosoda vēstures revizionismu un nacistu kolaboracionistu nobaltošanu, kas ir vērojama atsevišķās Eiropas valstīs. Taču lielākā daļa rezolūcijas ir veltīta asai PSRS pirmskara politikas kritikai.

Eiropas Parlaments uzskata, ka tieši Molotova-Ribentropa pakts kalpojis par iemeslu kara sākumam, PSRS un nacistiskajai Vācijai tiek uzvelta vienāda atbildība par šī baisā kara izraisīšanu.