RĪGA, 16. decembris – Sputnik. Centrālās Bankas prezidenta amats – tā ir darbu pilna, bet interesanta nodarbe, ar saviem izaicinājumiem, paziņoja nesen šajā postenī norīkotais Mārtiņš Kazāks Latvijas Televīzijas intervijā.
Sakarā ar drīzām esošā Latvijas Bankas vadītāja Ilmāra Rimšēviča pilnvaru termiņa beigām Saeima 12. decembrī ar balsu vairākumu apstiprināja par viņa pēcteci ekonomistu Kazāku, Latvijas Bankas padomes locekli. Par oficiālo Latvijas Bankas vadītāju viņš kļūs nedēļas beigās kad beigsies Rimšēviča pilnvara.
Jaunajam Latvijas Bankas vadītājam būs darbu pilnas rokas: reformas valsts finanšu sistēmā, tās reputācijas atjaunošana starptautiskajā arēnā un ekonomikas risku novēršana, kurus radīja nesenie skandāli, korupcija un "naudas mazgātavas".
"Mani tuvinieki izsaka līdzjūtību man, jo ģimene mani vienkārši kādu laiku vispār gandrīz neredzēs. Taču darba ziņā – tas ir ļoti aizraujoši, un, es teiktu, tas ir arī ļoti interesants darbs," atzinās Kazāks.
Vispirms viņam būs jāapspriež ar sadarbības partneriem Latvijas Bankas loma Latvijas finanšu sistēmas "kapitālremontā", iespējamās Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apvienošanās apspriešana un plānošana, kā arī Finanšu ministrijas politiku attiecībā uz iespējamajām nodokļu izmaiņām.
"Tās ir tādas partneru lietas. Taču ir arī daudz arī iekšējo lietu. Tā ir gan bankas reputācijas uzlabošana, gan daudz kas cits. Galvenais mērķis – labākā Centrālā Banka Ziemeļeiropā! Reputācijā šajā gadījumā ir cietusi ne tikai Centrālajai Bankai. Bet gan Latvijai, gan daļēji arī ECB. Un, manuprāt, tā ir svarīga lieta, lai Latvijas Bankā vairāk ieklausās, lai to vairāk iesaista dažādos procesos. Mēs pie tā strādājam, un beigu beigās reputācija uzlabosies. Taču tā uzlabojas nevis no runām, bet no darbiem," paziņoja jaunais Latvijas Bankas vadītājs.
Komentējot ASV sankcijas pret Ventspils ostu un iespējamos draudus Latvijas ekonomikai, Kazāks paskaidroja: uz problēmu ir jāskatās plašāk, negatīvi situāciju ietekmē arī tie riski valsts finanšu sistēmā, uz kuriem norādīja Amerikas iestāde Moneyval. Galvenais jautājums ir reputācijas atjaunošanā.
"Jānoņem riski no visa [finanšu] sektora. Jānoņem pārdomātā veidā. Jo tas ir vajadzīgs nevis kaut kam abstraktam ārpusē! Galvenais - kas notiek ar mūsu ekonomiku, kas notiek ar iedzīvotāju ienākumiem. Taču šādi riski – tas ir kā peldētāja kājai piesiets enkurs: seklā ūdenī vēl kaut kā var paplunčāties, taču īsti nepapeldēsi. Tas ir jautājums par Latvijas izaugsmi tuvākajā laikā, tuvāko piecu gadu laikā," uzskata Kazāks.
Visnepatīkamākās sekas sankciju attiecībā pret Ventspils ostu dēļ varētu gaidīt tranzītu un kravu pārvadājumus, prognozē viņš. Tādēļ valdība arī sākusi aktīvi rīkoties, izvedot ostas valsts pārziņā, un arī Latvijas Bankas piedalījās šajā procesā, lai samazinātu finanšu plūsmas izbeigšanas riskus ar ostu saistītos uzņēmumos, norādīja viņš.
"Tiem, principā, ir pieejami bankas pakalpojumi. Lai klienti varētu braukt un nebaidīties, ka sankcijas tagad jau tiks vērstas pret viņiem. Šobrīd tas galvenokārt ir juridisks jautājums, un šīs lietas tiek aktīvi risinātas. Es pagaidām atturētos sīkāk runāt par šīm lietām. Valdība zina, kas ir jādara. Tas ir juridisks darbs, atcelt šos te riskus. Dzīvosim, redzēsim," nobeigumā sacīja viņš.