RĪGA, 26. novembris — Sputnik. No nākamā gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā jaunais Administratīvās atbildības likums, un policistiem klāsies grūti, tāpat kā autovadītājiem, stāsta LTV raidījums De facto.
Pērnā gada oktobrī pieņemtais likums stāsies Administratīvo pārkāpumu kodeksa vietā, kas ar uzlabojumiem lietots visu laiku kopš neatkarības atjaunošanas. Pārmaiņas skars gan sodu piemērošanas kārtību, gan pašus sodus. Taču ministrijas vēl nav paveikušas savus uzdevumus un policisti, kuriem jau 1. janvārī būs jāpiemēro sods autobraucējam, to nevarēs izdarīt.
Katru dienu policijas darbinieki sastāda aptuveni piecsimt protokolu par ceļu satiksmes pārkāpumiem. Gadā – aptuveni 190 tūkstoši protokolu. No 1. janvāra katra protokola sastādīšana var ilgt vairāk nekā stundu, ja vispār tik tālu izdosies tikt.
"Šobrīd tā pāreja būs gana jūtama. Gan policijas darbiniekiem, kur būs daudz nezināmo. Jo, kā jau minēju, teorija ir viena lieta, bet prakse pavisam kas cits, un, protams, savā ziņā cietīs arī sabiedrība. Jo skaidrs, ka var būt atsevišķi likumpārkāpumi, par kuriem 1. vai 2. janvārī policija vienkārši nevarēs piemērot sodu," konstatēja Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.
Līdz šim visi sodi bija minēti Administratīvo pārkāpumu kodeksā, bet turpmāk tie būs jāmeklē katras konkrētās nozares likumā. Piemēram, autovadītājiem sodi par pārkāpumiem būs ierakstīti Ceļu satiksmes likumā. Šiem pārkāpumiem sods tiek piemērots visbiežāk, taču attiecīgie grozījumi vēl nav pieņemti.
"Diemžēl ministrijas ir atlikušas uz pēdējo brīdi likumprojektu virzību, jo patiesībā tie lēmumi par šādu konceptu tika pieņemti gandrīz pirms 10 gadiem," norādīja Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina.
Aptuveni trīsdesmit likumu, kuros būtu jāparādās sodu apmēriem, vēl nav nonākuši līdz Saeimai. Trešdaļa no tiem ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbildībā.
"Mēs esam iesnieguši likumprojektu saskaņošanai, šobrīd ir ļoti sarežģīta saskaņošana ar citām nozaru ministrijām. Mēs ceram, ka šajās nedēļās mums izdosies pārvarēt šo inerci, kas ir nedaudz ieviesusies šajā ierēdnieciskajā saskaņošanā," skaidroja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.
Līdz galam nav pabeigta un testēta arī elektroniskā platforma APAS, kurā būs jāstrādā ar administratīvajiem pārkāpumiem. Tās izveidei Iekšlietu ministrija no saviem resursiem novirzījusi vairāk nekā divus miljonus eiro. IeM apgalvoja, ka sistēmu nav iespējams pabeigt un notestēt, kamēr nav pieņemti nozīmīgākie likumi, piemēram, Ceļu satiksmes likums, kas ietver lielu daļu ikdienā piemēroto sodu.
Iekšlietu ministrija jau vairākkārt lūgusi gan valdībai, gan Saeimai atlikt likuma spēkā stāšanās laiku par pusgadu vai gadu, jo pretējā gadījumā gadu mijā iestāsies haoss.
"Mana kā ministra atbilde bija tāda - es lūdzu sagatavoties šim procesam kvalitatīvi, laicīgi pieņemt visus normatīvos aktus, lai informācijas centram būtu iespēja pabeigt savus darbus, pabeigt programmēšanas darbus, notestēt sistēmu, apmācīt policijas darbiniekus, kā ar jauno administratīvās atbildības likumu strādāt. Un tikai tad faktiski mēs uzsāktu šo likumu izpildi, tāpēc mēs lūdzām jau vasarā administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās termiņu pagarināt vismaz par pusgadu, lai cilvēki spētu pabeigt darbus kvalitatīvi," teica iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.
Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Juta Strīķe (Jaunā konservatīvā partija) neuzskata, ka iepriekš minētās problēmas varētu traucēt pildīt jauno likumu jau no 1. janvāra, un haosa iespēju viņa nepieļauj.
Taču IeM valda bažas, ka no 1. janvāra reforma kļūs par elli policijas darbiniekiem. Resors atklāja žurnālistiem: lai arī viņiem ir plāns B, tomēr, iespējams, nāksies saskarties ar iedzīvotāju neapmierinātību.