RĪGA, 24.novembris — Sputnik. krimas observatorijas līdzstrādnieks nejauši atrada komēru, kas milzu ātrumā pārvietojas mūsu virzienā no Kasiopejas zvaigznāja puses. Tā ir pirmā komēta cilvēces vēsturē, kas nav radusies Saules sistēmā. Kas par to zināms patlaban? To RIA Novosti korespondentei Tatjanai Pičuginai pastāstīja Krievijas Zinātņu akadēmijas Lietišķās astronomikas institūta Saules sistēmas mazo ķermeņu laboratorijas vadītājs, fizikas un matemātikas zinātņu doktors Jurijs Medvedevs.
Negaidīta viešņa no Galaktikas
2019.gada 30.augusta rītā Genādijs Borisovs, Maskavas valsts universitātes Štērnberga Astronomijas institūta Krimas astronomiskās stacijas darbinieks uzņēmumos, ko radījis viņa paša rokām tapis teleskops, atrada kustīgu kosmisko ķermeni. Borisovs tūlīt sapratis – tā ir komēta. Jāpiebilst, ka viņš ir pieredzējis vērotājs – kopš 2013.gada viņš atklājis jau septiņas komētas.
Informāciju par objektu astronoms nodeva starptautiskajam Mazo planētu centram, kas apkopo ziņas par asteroīdiem un komētām no visas pasaules, ieskaitot amatieru datus. Tā serveris automātiski izsūta observatorijām informāciju par jaunākajām ziņām, un tās notēmē teleskopus pret interesantajiem objektiem, aptuveni zinot to stāvokli debesīs. Krimas speciālista atklātā komēta nosaukta C/2019 Q4 (Borisov).
"Tās orbīta ir neparasta, tāpēc par to nekavējoties radās kolosāla interese," stāsta Jurijs Medvedevs.
Nākamās nedēļas laikā kosmisko ķermeni novēroja septiņas zinātniskās grupas. Noskaidrojās, ka tā orbītai ir liela ekscentricitāte – 3,16, tātad tas pārvietojas pa hiperbolu.
"Tā ir pirmā komēta ar tik lielu ekscentricitāti. Hiberbola ir tik izteikta, ka grūti pieņemt, vai uz to neiedarbojas kādi mums nezināmi faktori Saules sistēmā," atzina zinātnieks.
Visas izpētītās komētas Saules sistēmā pārvietojas pa parabolām vai – retumis – pa viegli hiperbolām orbītām, ko vienmēr izdodas skaidrot. Taču Borisova komētas trajektorija liecina tikai par vienu – tā pie mums ieradusies no ļoti tāla kosmosa.
Viešņas dzimtene ir zvaigžņu sistēma kaut kur Kasiopejas virzienā. Kaut kas to piespiedis sistēmu pamest, un tā miljoniem gadu klaiņojusi pa Galaktiku, līdz to notvēra Saules gravitācijas lauks. Šī iemesla dēļ komētas orbīta mazliet mainījusies, un tagad tā aplieks mūsu Sauli.
Tā tuvojas pa līkni lielā leņķī pret ekliptikas plakni ar ātrumu 30 km/sek. Vai tā var ietriekties Zemē?
"Nē, tā paies garām ļoti tālu no Zemes orbītas. Minimālais attālums, kādā tā varētu mums pietuvoties, ja mazliet paātrinātu vai palēninātu gaitu, ir viena astronomiskā vienība, 150 miljoni kilometru. Kolosāls lielums," precizēja Medvedevs.
Patlaban komēta atrodas gandrīz triju astronomisko vienību – pusmiljarda kilometru – attālumā. Tās orbītas tuvākais punkts attiecībā pret Sauli – gandrīz divas astronomiskās vienības. Tā sasniegs šo punktiu 2019.gada 8.decembrī.
Vai komēta var palielināt ātrumu
C/2019 Q4 (Borisov) ir ļoti blāva, tās maksimālais mirdzums – 16 vienības.
"Mēs aprēķinām tās orbītu, taču tikai ar svešu datu palīdzību. To iespējams novērot tikai optiskajos teleskopos, kuru spoguļa diametrs pārsniedz metru. Mēs sadarbojamies ar Usūrijas astrofizikas observatoriju, kuri ir pusmetra teleskopi. Tie spēj ieraudzīt objektu ar 19. mirdzuma pakāpi, un varētu mēģināt to saskatīt. Tomēr ir vēl viens apstāklis – objekts pārvietojas nelielā augstumā virs horizonta. Tas labi saskatāms tika observatorijās uz ekvatora vai Dienvidu puslodē," konstatēja Jurijs Medvedevs.
Tas, ka komētu izdevies atklāt Krimā, ir liela veiksme, fantastiska apstākļu sakritība, viņš uzskata. Tagad no nav iespējams novērot nevienā observatorijā Ziemeļu puslodē. Diemžēl tās izpētei nav iespējams izmantot arī lielāko optisko teleskopu Krievijas Eiropas teritorijā, Lielajā Kaukāzā – tam radušās problēmas ar spoguļa segumu.
Patlaban zinātnieki pēta komētas stāvokli debesīs, precizē orbītu. Kļūda sastāda pussekundi. Tas ir ļoti daudz.
"Pozīciju novērojumi atkarīgi no attāluma līdz debesu ķermenim. Jo attālums mazāks, jo lielāka telpiskā precizitāte. Ja objekts atrodas triju astronomisko vienību attālumā, tā stāvokļa orbītā aprēķinu kļūda sastāda gandrīz 150 tūkstošus kilometru. Tā ir puse Mēness orbītas rādiusa," rēķināja zinātnieks.
Iedomājieties vairāk nekā divsimt tūkstošus kilometru lielu sfēru. Kaut kur tajā atrodas Borisova komēta, neko precīzāk pateikt nav iespējams. Taču zinātniekus interesē vēl viens aspekts.
"Ja tā ir komēta, to var ietekmēt ne tikai Saules un planētu gravitācija. Tā var novirzīties, palielināt ātrumu sublimācijas rezultātā. Interesantākais – vai mums izdosies konstatēt šos negravitācijas efektus," piezīmēja Medvedevs.
Viņš pat pieļāva, ka komēta nepārcietīs ceļojumu caur mūsu sistēmu – tā var sabrukt dažādo efektu dēļ.
Dīvaina sakritība
Borisova komēta ir visai liela. Viens no nesenajiem debesu ķermeņa kodola izmēru vērtējumiem, ko snieguši zinātnieki Eiropā – pusmetrs. Jurijs Medvedevs uzskata, ka vairāk – kilometrs vai pusotra.
"Ļoti mīklains objekts. Līdz šim mēs neesam novērojuši starpzvaigžņu objektus, bet tagad – asteroīds Oumuamua un uzreiz – komēta. Ja pirms piecdesmit gadiem asteroīdu vēl būtu iespējams palaist garām, tad komēta ir pietiekami spilgta. To varēja saskatīt optiskajos teleskopos jau pirms simt gadiem," zinātnieks paskaidroja, kas viņu pārsteidzis.
Tas ir otrais cilvēku atklātais starpzvaigžņu objekts. Tagad tā oficiālais nosaukums ir 2I/Borisov. Iepriekš šajā kategorijā bija tikai asteroīds 1I/Oumuamua. Tas ir daudz mazāks nekā komēta – tikai 150 metri diametrā. Turklāt to ievēroja tikai atpakaļceļā, tāpēc novērojumi bija īsāki, tagad Oumuamua jau atrodas aiz Saturna orbītas, un pie mums tas vairs neatgriezīsies.
Atšķirībā no asteroīdiem, ko veido cieti kalnu ieži, komētas ir dubļu, putekļu, akmens un sasalušu gaistošo savienojumu sajaukums. Tuvojoties zvaigznēm, tās sāk kust un izgarot (to sauc par sublimāciju), veidojot mākoni ap kodolu un atstājot aiz sevis asti.
Saules sistēmā komētas veido ūdens ledus. Kāds ir starpzvaigžņu viešņas ledus sastāvs, nav zināms. Tā var būt ogļskābā gāze, metāns un citi gaistoši organiskie savienojumi.
Lai noteiktu komētas fiziskos parametrus, jānosaka starojuma spektrs. Atbilstošas iekārtas uzstādītas visiem mūsdienīgajiem zinātniskajiem teleskopiem.
"Esmu pārliecināts: tuvākajā laikā komētu novēros arī orbitālais teleskops "Hubble". Pēc spektra būs iespējams noteikt, kāda viela izgaro, kāds ir mākoņa sastāvs – to patlaban pēta, taču datus glabā līdz publikācijai, neatklāj tos," uzskata Jurijs Medvedevs.
Vienu no pirmajām hipotēzēm izvirzīja spāņu zinātnieki, kuri komētu pētīja Lielajā Kanāriju teleskopā. Pēc viņu provizoriskajiem datiem, debesu ķermeņa sastāvs ir ļoti līdzīgs komētām, kas radušās Saules sistēmā, tātad komētu veidošanās process ir vienāds.