RĪGA, 20. novembris – Sputnik. Būt Rīgas mēram pēc Nila Ušakova ir arhigrūti, līdzīgi atnākšanai no izpildvaras politikā, paziņoja esošais pilsētas vadītājs Oļegs Burovs Baltnews intervijā. Tāpat mērs paziņoja, kas viņu šajā darbā "lauž" un kādi ir viņa un Rīgas domes tagadējie uzdevumi.
Pēc Burova sacītā, Nils Ušakovs desmit gadu laikā Rīgas mēra postenī kļuva par vienu no nozīmīgākajām figūrām Latvijas politikā. Kopumā tas, ka par galvaspilsētas mēru kļuva krievs, no partijas "Saskaņa", kura nekādā veidā nevarēja iekļūt valdībā, – ir ļoti zīmīgi. "Tas nav mazāk nozīmīgi, nekā ministra amats. Neviens neticēja, ka kaut kas tāds vispār varētu notikt," pateica Burovs. Viņš norādīja, ka Ušakovs kļuva pazīstams ne vien Latvijā, bet arī ārzemēs, visi pierada, ka viņš ir mērs, un pašam Burovam tagad atrasties šajā amatā ir arhigrūti.
"Es jums godīgi saku, tas ir arhigrūti. Domāju, ka Ušakovam bija grūti desmit gadus būt mēram un aiziet. Jebkuram cilvēkam, kurš ilgu laiku kaut kur strādājis, tas ir grūti. Runa nav par krēslu, bet gan par darbu apjomu, lēmumu pieņemšanas apjomu. Un te tu pēkšņi aizej. (…) Jūs visi Rīgā, Latvijā, daudzās valstīs ārpus Latvijas esat pieraduši, ka Rīgas mērs ir Nils Ušakovs. Tagad viņa vietā atnāk kaut kāds Burovs. Jūs neesat tam īpaši gatavi, bet kā tas ir šim te Burovam?" pateica mērs.
Burovs norādīja, ka ir bezjēdzīgi kopēt Ušakovu, ir jāiet savs ceļš, un patlaban, pēc jaunā mēra sacītā, viņam visvairāk rūp jautājums, cik stingri ir jāaizstāv sava pozīcija, un kur labāk ir piekrist kompromisam.
"Tas, kas mani šobrīd visvairāk uztrauc… tas ir maksimāli atklāti. Mani lauž jautājums: ko es vēlos no šī laika, kamēr esmu mērs? (…) Man ir jāsaprot: kam tad es esmu gatavs? Vai nu tu visā uzstāj uz sava, jo tā vajag. Un cik ilgi tu iesi šo te ceļu? Tevi nogāzīs, viss beigsies. Vai arī tev ir jāaizver acis uz daudzām lietām un jāmeklē kompromisi. Kur ir robeža?" pastāstīja Burovs.
Viņš norādīja, ka atnāca politikā no izpildvaras, un ne visu šajā situācijā viņam ir viegli pieņemt.
"Man nepatīk politika, kurā ir politikānisms. Man nepatīk politika, kur ir kaut kādas spēles, kur cilvēki runā par savām interesēm, kur ir tukšas frāzes, liekvārdība. Tāda lieta man nepatīk. Šobrīd tas ir tas, kas mani moka," pateica Burovs.
Viņš norādīja, ka patlaban viņam, kā izpildvaras cilvēkam, gribētos to redzēt efektīvāku.
"Politiķiem ir jāpasaka, kur un kā attīstīties pilsētai. Ja mums ir tik liela izpildvaras struktūra, viņiem, kā profesionāļiem, ir jāsniedz savi piedāvājumi – konkrēti – rekomendācijas, aprēķini. Deputātu uzdevums ir sabalansēt intereses, sabalansēt budžetu, sabalansēt to, kā attīstīsies pilsēta. Es ļoti gribētu sagaidīt no saviem kolēģiem – departamentu direktoriem, dažādu struktūru vadītājiem – šo iniciatīvu," pateica Burovs.
Viņš norādīja, ka ne visi ir gatavi uzņemties iniciatīvu, būt atbildīgiem, sevišķi, kad blakus nav tādi spilgti līderi – Nils Ušakovs un Andris Ameriks, kurš ilgu laiku bijis vicemērs un arī aizgājis uz Eiropas Parlamentu.
"Viņiem es vaicāju viņu viedokli un redzu bailes acīs. Redzu, ka cilvēks nav pieradis runāt. Viņš gaida: ko jūs vēlēsieties? Gribētos, lai cilvēki domātu patstāvīgāk," pateica Burovs.
Runājot par lietu stāvokli Rīgā šobrīd, Burovs norādīja, ka laikā, kamēr pie varas bija Nils Ušakovs, tika atrisināti daudzi jautājumi – tie ir gan braukšanas un pusdienu atvieglojumi skolēniem, gan dzīvojamo namu līdzfinansējums, gan jaunas sporta zonas, gan skolu, kultūras namu un slimnīcu remonts un tehniskais aprīkojums. Taču sliktā stāvoklī ir tilti, nav atrisināti infrastruktūras jautājumi, radusies problēma ar atkritumu apsaimniekošanu, kurā nācies steidzami tikt skaidrībā.
Lai efektīvi risinātu saimnieciskus jautājumus, ir nepieciešama politiska stabilitāte pašā Rīgas domē, taču to pēc Ušakova, Amerika aiziešanas un četru deputātu izslēgšanas no "Saskaņas" pagaidām ir grūti panākt, jo ne visi ir gatavi strādāt no sabiedrisko interešu pozīcijas.
"Ja paskatās uz Rīgas domi kā uz uzņēmumu, tad galvenās kapitāldaļas piederēja diviem – mēram un vicemēram. Šobrīd situācija ir mainījusies. Un lūk šie mazie akcionāri – katrs no viņiem cenšas iet savā virzienā. Viņi skatās no pilsētnieku pozīcijas ar saasinātām personīgajām interesēm. Cilvēkiem pagaidām trūkst izpratne par to, kas ir komanda, kā sabalansēt intereses," pateica Burovs, ar to pirmām kārtām domājot četrus izslēgtos deputātus.
Tāpat viņš norādīja, ka arī "Saskaņas" partijas locekļiem ir jāizslimo izaugsmes slimība, jāatradinās skatīties uz Nilu Ušakovu un jāizjūt sava atbildība.
Atsevišķi Burovs komentēja intervijā jautājumu par 9. maija svinībām Rīgā un pieminekļa Atbrīvotājiem likteni. Pēc viņa sacītā, pats viņš neiet pie pieminekļa kopš padomju laikiem, taču tas nenozīmē, ka viņš ir pret krieviem un nemīl Uzvaras dienu.
"Mani radinieki no mātes puses pārdzīvoja blokādi. Mana mamma bija pēdējā no Ļeņingradas evakuēto ešelonā. Es ļoti labi zinu šīs lietas. Tie ir personīgi svētki, tā ir atceres diena, kad es atnāku uz kapiem pie saviem radiem, kuri pārdzīvoja blokādi.
Es nevēlos no tā taisīt politiku, es nevēlos, lai citi no tā taisa politiku, skaļi kliedz par to. Tas ir tas, kas mums visiem ir jāatceras, par ko nav jāaizmirst. Es nevēlos piedalīties nekādās diskusijās, lai nesatricinātu tautu par tēmu – būt šim piemineklim vai nebūt. Viņš tur ir, viņš tur būs, tas ir tas, kas ir.
Vai tur ir jānāk kaklasaitē un jānoliek vainagi visas Rīgas domes vārdā, nezinu. Taču, bez šaubām, katram cilvēkam ir jābūt tiesībām tur atnākt," nobeigumā sacīja Burovs.