RĪGA, 18. novembris - Sputnik. Latvijas vēsturnieks Aleksandrs Ržavins savā lapā Facebook publicējis ziņu, kurā iepazīstināja ar jauno projektu – pieminekli varoņiem – Baltijas zemūdeņu jūrniekiem.
Ržavins uzskata, ka jaunajam piemineklim noteikti jāpaceļas netālu no vietas, kur stāvēja varasiestāžu iznīcinātais monuments. Agrāko vietu var izmest no prāta, atzīmēja vēsturnieks – ne jau tāpēc Latvijas valsts nojaukusi pieminekli, lai to atjaunotu.
Naktī uz 1. novembri VAS "Valsts nekustamie īpašumi" nojauca pieminekli padomju zemūdeņu jūrniekiem, kas atradās 50 metru attālumā no Latvijas Jūras spēku štāba.
2019. gada 9. oktobrī VNĪ oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicēja ziņu, ka 30. oktobrī plāno "atbrīvot valsts nekustamo īpašumu Flotes ielā 2, Rīgā no tajā patvaļīgi izvietotas betona konstrukcijas, kura var tikt identificēta kā piemiņas zīme padomju armijas bruņotajiem spēkiem". Tas ir, nojaukt pieminekli Baltijas jūrniekiem Daugavgrīvā.
VNĪ atzīmēja, ka interesenti varējuši līdz 20. oktobrim saviem spēkiem demontēt un izvest monumentu, taču neviens nav nācis, un VNĪ pati ķērusies pie darba. Pēc viņu vārdiem, demontāžas gaitā piemineklis sabrucis un taisnā ceļā aizvests uz izgāztuvi, jo vairs nav bijis atjaunojams. Pie tam VNĪ skaidroja, ka neviens pieminekli nav kopis, taču precīzi zināms, ka tā nav patiesība. Pieminekli centās atjaunot, tā pakājē regulāri tika nolikti ziedi.
Ržavins uzskata, ka varasiestāžu vandālismam jāstājas pretī. Viena pieminekļa vietā ir jāparādās diviem.
"Pie meklētāju nodaļas "Orden" vērsās cilvēks, kurš apsolīja piešķirt līdzekļus pieminekļa atjaunošanai. Es uzzīmēju skici, pie tam ierosināju vienlaikus uzstādīt simetrisku pieminekli Krievijas zemūdeņu jūrniekiem. Tomēr, pirmkārt, Padomju Savienības Varoņa zvaigzne un "Š" tipa zemūdenes siluets ir nepārprotama norāde par Lielo Tēvijas karu, kas, protams, bija nozīmīgākā krievu tautas vēsturē, taču ne vienīgā. Otrkārt, būtu taisnīgi paust cieņu ne tikai padomju, bet arī Krievijas zemūdeņu jūrniekiem Baltijas flotē. Treškārt, tas vienkārši ir skaisti: naciķi iznīcinājuši vienu pieminekli, bet tā vietā parādīsies divi," raksta Ržavins.
Viņš atzīmēja, ka Daugavagrīvā bija divi pieminekļi. Līdz ar nesen iznīcināto, padomju laikā tur bija memoriālā siena ar zemūdeņu jūrnieku – Padomju Savienības Varoņu portretiem.
Ržavins uzsvēra, ka Lielā Tēvijas kara zemūdeņu flotes jūrniekiem veltītā pieminekļa skici viņš centies maksimāli tuvināt oriģinālam. Taču šo iecerēts kalt granītā, lai tas būtu izturīgs, stāvētu gadsimtiem. Tikai pieminekļa izmēri būs mazāki – budžets ir ierobežots.
"Uz iespējamā pieminekļa, kas veltīts Pirmā pasaules kara zemūdeņu jūrniekiem attēloju zemūdenes "Akula" siluetu. No vietas puses, tā ir pirmā krievu zemūdene, kas gāja bojā Baltijas ūdeņos karā, ko mūsu senči dēvēja par Otro Tēvijas karu – 1915.gada novembrī. No otras puses, interesanti, ka starp 33 tajā bojāgājušajiem jūrniekiem bija divi latvieši: 1.panta matrozis Vladimirs Leppa (Voldemārs Liepa) un bocmaņmats Ivans Paste (Jānis Paste). Latvijā nez kāpēc daudzi domā, ka par vienoto un nedalāmo Krievijas impēriju latvieši karoja tikai latviešu strēlnieku bataljonos un pulkos. Nu, tad pie viena atgādināsim, ka tā nav," piezīmēja Ržavins.
Vēsturnieka skicē pieminekļi novietoti noteiktā leņķī viens pret otru, nevis vienā plaknē, kā šķiet, pavērojot attēlu.
Līdzās piemineklim Ržavins plāno uzstādīt informatīvu stendu vai zīmi, kurā būtu ziņas gan par pieminekļa vēsturi, gan arī Baltijas jūrā divos pasaules karos bojāgājušo Krievijas impērijas un Padomju Savienības zemūdeņu saraksts, fotogrāfijas un cita informācija.
Taču diemžēl pagaidām nav izdevies ieceri īstenot – Ržavins paskaidroja, ka sponsors nav aprēķinājis savus spēkus. Tagad vēsturnieks iesaka neatmest ieceri atjaunot pieminekli un, iespējams, pat organizēt konkursu, lai izskatītu dažādus pieminekļu projektus.
"Iespējams, cilvēki vēlas redzēt tikai padomju pieminekli, cara laiku jūrnieki, pēc viņu domām, to nav pelnījuši. Viss var būt. Pēc tam varēs meklēt finansējumu projektam, ko atbalstīs par iznīcinātā pieminekļa atjaunošanu ieinteresētie cilvēki. Droši vien būtu ideāli, ja konkursu ierosinātu zemūdeņu jūrnieki, kuru vidū daži vēl joprojām dzīvo Latvijā. Vai Daugavgrīvas iedzīvotāji. Domāju, daudzi atsauktos, ja sauktu kāds, kam rīdzinieku acīs ir svars," aicināja vēsturnieks.