RĪGA, 12. novembris – Sputnik. Vecāku biedrība Latvijā publicējusi atklātu vēstuli, kas ir adresēta skolu direktoriem un skolotājiem, kuri realizē izglītību nacionālo minoritāšu valodās.
Vēstules autore Jūlija Sohina biedrības vārdā norādīja, ka viņi uzskata 2018. gadā pieņemto likumu par izglītības pāreju uz mācībām latviešu valodā par diskriminējošu un vecāku un skolēnu interesēm neatbilstošu, tādēļ turpina aizstāvēt bērnu tiesības mācīties dzimtajā valodā.
Patlaban biedrība jau ir veikusi pasākumu kompleksu: nosūtītas pirmās vecāku prasības Eiropas Cilvēktiesību tiesai, tiek gatavotas individuālas prasības par valsts skolām Latvijas Satversmes tiesai, tuvākajā laikā tiks nosūtīti iesniegumi starptautiskajām tiesību aizsardzības organizācijām, tiek gatavotas jaunas petīcijas iesniegšanai Eiropas Parlamentā. Vēstulē uzsvērts, ka visām šīm darbībām rodas masveida raksturs.
Turklāt Satversmes tiesā izskatīšanā jau ir prasības par privātskolām, augstskolām un valsts bērnudārziem. Biedrības dalībnieki nepārstāj aktīvi piedalīties akcijās, kas ir veltītas izglītības aizstāvēšanai dzimtajā valodā.
"Mēs esam pārliecināti, ka mūsu darbības nesīs augļus, un mēs noteikti aizstāvēsim mūsu tiesības," tiek norādīts vēstulē.
Palīdziet bērniem
Taču, kamēr visas šīs darbības iziet īstenošanas procesu, vēstules autori skolotājus aicina būt saprotošiem un pacietīgiem, lūdz viņiem palīdzēt bērniem, ja tiem ir nepieciešams kaut kāda vārda vai termina tulkojums no latviešu valodas, nevis atbildēt ar dežūrfrāzēm: "Tā nav mana problēma!", "Jūs dzīvojat Latvija, jums ir jāzina valoda!", "Es jau esmu skaidrojusi un otru reizi netaisos atkārtot!" un tml.
"Latvijas likumi neaizliedz skolotājam tulkot skolēnam viņam nezināmus vārdus stundas laikā," atgādina vēstules autori.
Tāpat vecāki uzstājas par latviešu valodas pasniegšanas kvalitātes celšanu, kā atsevišķu priekšmetu nacionālo minoritāšu bērniem, kā arī īpaši lūdz skolotājiem pēc pašu iniciatīvas nepalielināt skolas priekšmetu pasniegšanas proporciju latviešu valodā vairāk, nekā to paredz likums. Un sevišķi bez vecāku un skolēnu piekrišanas.
"Mēs pieprasām, lai mācību iestāžu sienās mūsu bērni netiek pakļauti pazemojumiem uz etniska pamata. Mēs lūdzam jūs atturēties no aizvainojošiem izteicieniem par viņu tautību, kultūru un dzimto valodu. Tāpat mēs kategoriski uzstājam, lai mūsu krievvalodīgos bērnus nesoda un neizdara aizrādījumus par to, ka viņi sarunā izmanto savu dzimto valodu. Atgādinām, ka diskriminācija pēc etniskās un valodas piederības ir aizliegta," tiek norādīts vēstulē.
Kā viss sākās
Pērn Latvijas Saeima apstiprināja Izglītības likuma grozījumus, kuri paredz visu skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā līdz 2021./2022. mācību gadam. Skolu pāreja pie mācībām latviešu valodā noritēs pakāpeniski. 2019./20. m.g. 80% mācību valsts valodā pamatskolā būs jānodrošina tikai 7. klasēs, 2020.21.m.g. — 7. un 8. klasēs, bet 2021./22.m.g. valsts valodā pilnībā mācīsies visā pamatskolas noslēdzošajā posmā. Vidusskolā 2020./21.m.g. pilnībā valsts valodā mācīsies 10. un 11. klašu skolēni, bet gadu vēlāk — visu klašu skolēni.
Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji ārkārtīgi negatīvi uztvēra izglītības reformu, valsti pāršalca protestu vilnis. Neskatoties uz protestiem un tiesībsargu argumentiem, Latvijas Satversmes tiesa atzina, ka bilingvālās sistēmas likvidācija valsts vidējās izglītības sistēmā ir likumīga. Tiesa nolēma, ka jautājums par privātskolām tiks izskatīts atsevišķi.
Apstiprināti arī Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka: latviešu valoda ir galvenā rotaļu valoda vecākā bērnudārzu vecuma bērniem un ļauj audzinātājiem attiekties no saziņas krievu valodā ar krievu bērniem.