RĪGA, 9. novembris — Sputnik. Latvijas upēs atrodama vesela farmaceitiskā laboratorija. Par to, kā aptiekas palīdz aizsargāt dabu, stāsta Ventas Balss.
Pretsāpju, pretiekaisuma līdzekļos, antidepresantos un pretapaugšošanās līdzekļos esošās aktīvās vielas veido tikai nelielu daļu farmaceitisko brīnumu, kas nokļūst Latvijas ūdenstilpēs.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) un Daugavpils Universitātes dibinātā aģentūra Latvijas Hidroloģijas institūts kopā ar citām Baltijas jūras valstu pētniecības iestādēm, valsts pārvaldes iestādēm un komunālo pakalpojumu uzņēmumiem izpētījuši farmaceitiski aktīvo vielu klātbūtni Baltijas jūrā, konstatējuši to izcelsmes avotus un ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību.
Medikamentu izraisītais piesārņojums ir salīdzinoši jauna parādība, tāpēc līdz šim nav veikti pētījumi, uz kuru pamata varētu izstrādāt konkrētu rīcības plānu vides aizsardzības nolūkos.
Šopavasar Latvijas zinātnieki izdarīja pirmos neiepriecinošos secinājumus. Analizējot virszemes ūdeņus, notekūdeņus un notekūdeņu dūņas no pilsētu attīrīšanas iekārtām un ražošanas uzņēmumiem, jūras ūdens paraugus, kā arī sedimentus (nogulšņu paraugus) aptuveni 1,5 kilometru no jūras krasta Daugavgrīvā, speciālisti konstatējuši, ka tie satur plašu farmaceitisko vielu klāstu.
Latvijas virszemes ūdeņos visbiežāk sastopami pretsāpju un pretiekaisuma medikamenti, centrālās nervu sistēmas un endokrīno slimību ārstēšanas medikamenti. Vislielākajā koncentrācijā fiksēts metformīns, ko, starp citu, lieto cukura diabēta slimnieki. Līderpozīcijas ieņem arī atorvastatīns (lieto holesterīna līmeņa pazemināšanai) un daudziem labi pazīstamais diklofenaks – pretsāpju un pretiekaisuma līdzeklis.
Notekūdeņos, kas izplūst no komunālajām attīrīšanas iekārtām un ražošanas uzņēmumiem, dominē paracetamols, kofeīns, hidrohlortiazīds (urīndzenošs līdzeklis) un estrons (sievišķais hormons). Piemēram, Puplas upē Olaines novadā kofeīna daudzums 11,4 kubikmetros ir tikpat liels, cik vienā kafijas tasītē.
Notekūdeņu dūņu paraugos atrasti medikamenti endokrīno slimību un centrālās nervu sistēmas ārstēšanai, kā arī antibakteriālās, pretsēnīšu un prettārpu zāles. Savukārt paraugos, kas ņemti no augsnes, kuras uzlabošanai izmantoti kūtsmēsli, skaitliski visvairāk konstatētas dažādas veterināro zāļo grupas, kā arī pretalerģijas līdzekļi.
LVĢMC Iekšzemes ūdeņu nodaļas vecākā speciāliste Linda Fībiga paskaidroja, ka farmaceitiskās vielas ūdeņos galvenokārt nonāk no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, jo pašreizējās attīrīšanas metodes šajā ziņā nav tik efektīvas, lai pilnībā atbrīvotu notekūdeņus no zāļu atliekvielām.
"Būtiskākie piesārņojuma avoti ir atkritumu poligoni, mājlopu audzētavas un medikamentu ražotnes," konstatēja pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR pētnieks Ingus Pērkons. Viņš uzskata, ka konkrēti Latvijas gadījumā situācija nav dramatiska, "tomēr globālā kontekstā tas nenozīmē, ka problēma ir mazsvarīga". Turklāt joprojām esot daudz neizpētītu fenomenu, kas saistāmi ar zāļu negatīvo ietekmi uz vidi. Piemēram, nedrīkst aizmirst tādu procesu kā antibakteriālo rezistenci.
"Antibiotiku klātbūtne apkārtējā vidē paaugstina rezistences izplatības riskus, un tādējādi šāds piesārņojums var netiešā veidā ietekmēt sabiedrības veselību ilgtermiņā," skaidroja pētnieks.
Medikamentu klātbūtne dabā ietekmē apkārtējās vides iemītniekus, kuri dzīvo piesārņotajās ūdenstilpēs. Piemēram, Kanādā septiņus gadus ilgā pētījumā noskaidrots, ka zivīm, kas pakļautas niecīgai kontracepcijas līdzekļu devai, negatīvi ietekmēta reproduktīvā veselība un attiecīgi arī populācijas iespējas izdzīvot. Savukārt citā pētījumā Zviedrijā atklāts, ka antidepresantu klātbūtne ietekmē zivju uzvedību – tās kļuvušas daudz ēdelīgākas un vienlaikus vieglprātīgākas attiecībā pret dabīgajiem ienaidniekiem.
Kā pareizi utilizēt zāles
Zāļu valsts aģentūras (ZVA) pārstāve Dita Okmane paskaidroja, ka vecās un nederīgās zāles tiek klasificētas kā bīstami atkritumi, kuru neatbilstoša glabāšana un utilizācija var nopietni apdraudēt cilvēku veselību un vidi.
"Šīs zāles nedrīkst izmest kopā ar sadzīves atkritumiem vai noskalot kanalizācijā," uzsvēra Okmane.
Aptieku tīkla Apotheka farmaceite Regīna Smirņicka Ventas Balsij pastāstīja, ka ventspilnieki aktīvi nes nodot lietošanai nederīgos medikamentus. Visbiežāk nāk pensoināri. Iedzīvotāji gan atsaucas uz aicinājumu nodot medikamentus aptiekās, nevis izmest sadzīves atkritumos, Smirņicka konstatēja, ka dažkārt cilvēki nav pietiekami informēti, kā tas pareizi darāms.
Patlaban aptiekām nav uzlikts pienākums pieņemt nederīgos medikamentus no iedzīvotājiem un nodot atbilstošai utilizācijai – tā ir firmu brīvrātīga iniciatīva.
Aptiekas nodarbojas tikai ar zāļu savākšanu, nevis šķirošanu, tāpēc arī iedzīvotājiem jāpaveic daļa darba. Pirms veco medikamentu nodošanas tablešu plāksnītes ir jāizņem no kartona iepakojuma, tūbiņas, ampulas, flakoni vai medikamentu pudeles jāizņem no kartona kastītes.
Jāpiebilst, ka utilizācijai var nodot arī nederīgos un saplīsušos termometrus, tostarp dzīvsudraba. Ja termometrs ir bojāts, to jāielik noslēgtā traukā. Pēc tam tablešu plāksnītes, pudelītes, ampulas un ziežu tūbiņas jāsaliek maisiņā un jānes uz kādu no aptiekām, kurās šos atkritumus pieņem
Dažās aptiekās labi redzamā un viegli pieejamā vietā izvietoti speciāli konteineri, kuros iedzīvotāji paši var ielikt nevajadzīgās zāles. Taču par medikamentu nodošanas iespējām var vaicāt arī aptiekas farmaceitam.
Apotheka valdes locekle un farmaceite Nora Krauja pastāstīja, ka pērn šī tīkla aptiekās nodoti 2165 kilogrami nederīgo medikamentu.
"Kopumā iedzīvotāji arvien atbildīgāk izturas pret nederīgo medikamentu iznīcināšanu, taču tam vajadzētu kļūt nevis par atsevišķu cilvēku grupu sociālo atbildību, bet gan par ikdienas praksi ikvienam," uzskata Krauja.