RĪGA, 6. novembris – Sputnik. Latvijas finanšu nozares "remonts" iedzinis bankas tādā situācijā, ka viņi nevēlas riskēt un pat parastās situācijās neiedziļinās klienta darījumos, bet gan slēdz kontus. No tā cietušas jau daudzas absolūti "tīras" Latvijas kompānijas, kuras bankrotē, savukārt viņu vietā atnāk, piemēram, skandināvi, pastāstīja Dienas Bizness advokāts Jānis Kārkliņš.
Viņš pārstāv ABLV akcionāru intereses bankas likvidācijas procesā.
Kaitējums reputācijai
Kārkliņš pastāstīja, ka ABLV klienti nav apmierināti ar to, ka viņu līdzekļi ir iesaldēti kontos jau pusotru gadu ievilkušās to "tīruma" pārbaudes metodikas saskaņošanas dēļ. Advokāts neizslēdz, ka bankas klienti iesāks tiesas procesus, kuri var beigties arī ar prasībām pret Latvijas valsti. Viņš norādīja, ka tas nodarīs vēl lielāku kaitējumu valsts reputācijai, un investori sāks apiet apkārt Latvijai.
Turklāt Kārkliņš norādīja, ka "dažu politiķu un ierēdņu histēriskā reakcija un nemitīgā pelnu kaisīšana uz galvas un vaimanas par vietu, kur it kā atmazgāta teju vai visas pasaules nelegāli iegūtā nauda (Latvija - naudas atmazgāšanas pasaules centrs), grauj valsts prestižu". Advokāts piemēra kārtā minēja Vācijas, Nīderlandes un Skandināvijas pieredzi, kur vēsturiski problēmu ar naudas atmazgāšanu nav bijis mazāk, taču regulatori un bankas šajās valstīs metodiski risinājuši šos jautājumus.
"Pārāk šaustot sevi, citas valstis to izmantos, lai noveltu atbildību arī no sevis un ar pirkstu rādītu tikai uz Latviju. Baidos, ka sekas ilgtermiņā jutīs visa valsts," uzsvēra zvērināts advokāts.
Nerezidentu pēdās aizdzina vietējās kompānijas
Politiķu un ierēdņu rīcība iedzinusi Latvijas bankas situācijā, kad baņķieri nevēlas riskēt, un pat vienkāršās situācijās neiedziļinās klienta darījumos, bet gan vienkārši slēdz kontus, pastāstīja advokāts. Saskaņā ar viņa novērojumiem, epopeja, kura aizsākās ar "čaulas kompāniju" un aizdomīgu nerezidentu kontu slēgšanu, beidzās ar to, ka no Latvijas tirgus tiek padzīti arī vietējie uzņēmēji, kuri godīgi maksā nodokļus un nodarbina cilvēkus.
"Ja uzņēmumam tiek slēgts konts, tad var uzskatīt, ka tas vairāk neeksistē. Un šādā situācijā apgalvot, ka nekāda efekta un ietekmes uz Latvijas tautsaimniecību nav, ir vienkārša realitātes ignorēšana, lai neteiktu skarbāk. Būtībā šobrīd no šīs jaunieviestās baņķieru atbildības cieši arī godīgie uzņēmēji. Faktiski normu piemērošana notiek bez saprāta," pateica Kārkliņš.
Advokāts minēja konkrētu gadījumu savā praksē, kad Latvijas varasiestādes iznīcināja Latvijas kompāniju, un tās vietu ieņēma ārzemju konkurenti.
"Vietējs uzņēmums, kurš strādā Latvijā vairāk nekā 25 gadus, nodarbina vairākus desmitus cilvēku, reģionā konkurē ar Zviedrijas un Somijas kompānijām, saņem ziņu, ka banka slēgs kontus, jo, veicot pārbaudi, bankas darbinieki neesot spējuši saprast, ar kādiem līdzekļiem uzņēmuma īpašnieki palielinājuši pamatkapitālu 2000. gadu vidū. Īpašnieki pārsteigti, ka viņiem pēc padsmit gadiem prasa konkrētus dokumentārus pierādījumus, kurus bankas speciālisti uzskatītu par atbilstošiem. Īpašnieku rīcībā tādu dokumentu, kurus atzītu banka par atbilstošiem līdzekļu izcelsmei, nav, un tas nozīmē konta slēgšanu un bankrotu, jo šajā pašā bankā šim uzņēmumam bija vairāku eiro liela apgrozāmo līdzekļu kredītlīnija, ko banka prasa atmaksāt. Rezultātā vietējā kapitāla uzņēmuma vietu ieņem Skandināvijas uzņēmumi, kuriem tādējādi atbrīvojas tirgus nišā, jo konkurenta vairs nav," pastāstīja Kārkliņš.
Citā gadījumā pirmās instances tiesa atzina kādas vietējās kompānijas naudu par noziedzīgi iegūtu un konfiscēja to, pat neuzaicinot uz sēdi ar pavēsti konkrētas juridiskas personas (tostarp viņu juristus) sniegt savus paskaidrojumus un pierādījumus.
Jūs tikai pasakiet, kam ir daudz – mēs atņemsim
Viņš norādīja, ka kontu slēgšana bez jebkādas situācijas noskaidrošanas jau ir kļuvusi par ierastu lietu. Šodien nevis valstij ir jāpierāda, ka viens vai otrs ir vainīgs naudas atmazgāšanā vai ka līdzekļi ir iegūti noziedzīgā ceļā, bet gan, tieši pretēji, pierādīšanas slogs (par naudas izcelsmes legālumu) pilnībā tiek pārlikts uz to cilvēku pleciem, par kuriem radušās aizdomas. Taču likums, piemēram, neprasa glabāt dokumentus ilgāk par 5-10 gadiem.
"Bet ko darīt, ja tiek prasītas bankas konta izdrukas no pagājušā gadsimta pēdējiem gadiem, kuras nav saglabājušās? Nevarat pierādīt, ka līdzekļu izcelsme ir legāla, tad tie ir noziedzīgi iegūti un par tiem veiktie pirkumi (īpašumi) tiek konfiscēti," pauda sašutumu Kārkliņš.
Pēc viņa sacītā, "kapitālremonta" normas piemēro bez saprāta, un uz to pat ir norādījis Starptautiskais valūtas fonds. Jaunākajā atskaitē par Latviju teikts, ka naudas atmazgāšanas risku mazināšana notiek rupji, kā rezultāts – tiek slēgti godīgi strādājošu uzņēmumu konti, pastāstīja advokāts.
"Vistrakāk, ka viens tiesnesis neoficiālā sarunā tā arī skaidri pateica – rakstiet likumā, ko vien vēlaties, mēs tāpat atņemsim tiem, kam ir par daudz…" padalījās Kārkliņš.