Rietumeiropa nevēlas "barot" Austrumeiropu

Vācija norāda, ka britu presē publicētie izteikumi par valsts iemaksu ES budžetā pieaugumu no 15 līdz 33 miljardiem eiro ir nepatiesi. Konflikti par iemaksām kopējā kasē aizvien saasinās.
Sputnik

RĪGA, 2. novembris — Sputnik. Diskusijas par ES nākamo vairāku gadu budžetu būs teatrālas un asas, ņemot vērā acīmredzamo interešu nesakritību: tie, kuri kopējo kasi pārsvarā pilda, nepavisam nevēlas to pašu, par ko sapņo tie, kuri kasi pārsvarā iztukšo. Novembra sākumā ES valstīm nāksies atkal ķerties pie budžeta projekta 2021.-2027.gg. finanšu periodam, un līdz kompromisiem vēl ir ļoti tālu, portālā Sputnik Igaunija stāsta Aleksejs Toms.

Diskusija par ES budžetu saasinās sakarā ar nesaskaņām starp Eiropas Komisiju un alianses kases galvenajiem "donoriem", kā arī viņu visu domstarpībām ar Austrumeiropas valstīm. Berlīne noliedz, ka būtu gatava palielināt iemaksu līdz 33 miljardiem 2027. gadā. Tā vērtē, ka var ieguldīt 15 miljardus 2020. gadā un 23,5 miljardus 2027. gadā. Tā kā iemaksa kopējā kasē veido noteiktu daļu iekšzemes kopprodukta, un, pieaugot IKP, pieaug arī iemaksa.

Domājams, vācu gatavība apmaksāt Polijas un citu Austrumeiropas valstu attīstību, kā arī neatkarīgo novērotāju izdarītais Vācijas ekonomikas turpmāko sekmju vērtējums nepavisam nesakrīt ar piesardzīgo vācu ekonomistu aprēķiniem.

ES komisārs budžeta lietās, vācietis Ginters Ottingers preses konferencē 30. oktobrī paziņoja, ka Vācijas iemaksa 33 miljardu eiro apmērā 2027.gadā ir "acīmredzami meli". Vienlaikus viņš centās nenosaukt konkrētus ciparus un runāja par nākamajiem ienākumiem un izdevumiem, kā arī aicināja visas ieinteresētās puses būt piesardzīgiem savās prognozēs. Nākamā budžeta projekts ir jāsakārto 2020.gada pirmajā pusē.

Kā aizlāpīt "britu caurumu" budžetā

Taču skandāls ap britu presē publicētajiem materiāliem par to, "cik daudz viņiem nāksies atdot ES, kad mēs beidzot pārtrauksim maksāt" paspējis uzliesmot un nemaz nedomā nodzist, jo eļļu ugunī pastāvīgi pielej gandrīz visas ES valstis, kas sadalījušās Rietumu un Austrumu pusē – valstīs, kas pārsvarā maksā, un valstīs, kas pārsvarā saņem. Taču laikā, kad Polija, kas no ES fondiem saņem visvairāk (aptuveni 10 miljardus eiro gadā), aktīvi piedalās strīdos, Baltijas valstis izturas daudz pieticīgāk.

Brexit dēļ Latvijas budžetā var tikt veikti grozījumi

Situāciju saasina arī apstāklis, ka ES nākas kompensēt Lielbritānijas iemaksu zaudējumu, ko tā zaudēs pēc Brexit (domājams, tas agri vai vēlu notiks). Dažādi avoti vērtē, ka "britu cauruma" apmērs nākamajā budžetā svārstās no 8 līdz 14 miljardiem eiro gadā.

EK cenšas uz citu savienības valstu iemaksu rēķina aizlāpīt vismaz pusi šī cauruma, bet pārējo (un vēl mazliet – ņemot vērā inflāciju) saņemt uz ES finansiālās aktivitātes rēķina.

Iepriekš Višegradas grupas valstis ar Poliju priekšgalā asi kritizēja lēmumu par budžetu, ko ierosināja ES Padomes pagaidu vadītāja – Somija, un nosauca to (līdz ar citiem epitetiem) par "tukšu laika šķiešanu". Polija bija neapmierināta par to, kā Somija ieteica sadalīt līdzekļus pa agrārajiem fondiem un Vienotības fondu un sodīt ar piekļuves atņemšanu fondiem valstis, kas nogrēkojušās ES priekšā. Varšava to pamatoti uzskatīja par uzbrukumu tās nākamajiem finanšu pieplūdumiem.

Centrālās un Austrumeiropas valstis uzskata, ka tās joprojām jāatbalsta agrākajā apjomā ar agrāro fondu un Vienotības fonda starpniecību, kas paredzēts, lai paceltu mazāk attīstītas valstis līdz Rietumeiropas līmenim.

Arī Eiropas Parlamenta deputāti nav apmierināti

Dažas dienas vēlāk Eiropas Komisija paziņoja, ka EP ierosināto izmaiņu iekļaušana budžetā nav iespējama.

Esam uzsēdināti uz adatas": Rimšēvičs prognozē graujošas Brexit sekas

Neiedziļinoties domstarpībās par naudas sadali un iemaksu apmēru, atliek vien piebilst, ka to pamatā ir dažādi viedokļi par savienības valstu iemaksu apjomu kasē. Somija savā piedāvājumā norādīja, ka daļa valstu ir gatava atbalstīt EK ierosinājumu iemaksāt kopējā budžetā 1,11% sava IKP, bet citas nav gatavas atdot vairāk kā 1%. Pie tam to vidū ir valstis, kas pārsvarā papildina budžetu – Vācija, Austrija, Nīderlande, Zviedrija un Dānija.

Uzstājoties Eiropas Parlamentā 22. oktobrī Strasbūrā, EK prezidents Žans Klods Junkers no jauna apstiprināja Briseles apņemšanos pārliecināt savienības valstis, ka iemaksas kopējā budžetā jāpalielina vismaz līdz 1,11% IKP. "Ar vienu procentu Eiropu sapurināt neizdosies," teica Junkers un izpelnījās parlamenta aplausus.