RĪGA, 1. novembris — Sputnik. Nacionālās apvienības frakcija Rīgas domē vērsusies Valsts drošības dienestā ar lūgumu pārbaudīt, vai Rīgas atbrīvošanas no fašistiem gadadienai veltītie pasākumi neapdraud nacionālo drošību un vai nav saskatāmas noziedzīga darījuma pazīmes teikts politiskā spēka vietnē.
Nacionālās apvienības frakcija paziņoja, ka Rīgas atbrīvošana no vācu okupācijas faktiski esot nozīmējusi "padomju okupācijas" atjaunošanu Latvijā, tāpēc tās svinēšana varot apdraudēt valsts nacionālo drošību. Politiķus īpaši satrauc skolnieku dalība pasākumos, kas bija veltīti Latvijas galvaspilsētas atbrīvošanai no fašistiskajiem iebrucējiem.
"Ar šādiem pasākumiem, manuprāt, tiek radīta visatļautības sajūta mūsu valstij nelojālos cilvēkos, kā arī palielinās šādu personu loks. Šādos "atbrīvotāju" pasākumos tiek izmantotas stilizētas padomju armijas formas, ieroči un pat tiek veikta Ķīšezera šķērsošana kā atainojums militārai operācijai neatkarīgas valsts teritorijā," paziņoja NA frakcijas vadītājs Dainis Locis.
Viņš piebilda, ka frakcija "paļaujas uz VDD kompetenci un spēju reaģēt".
13.oktobrī Rīgā notika ziedu un vainagu nolikšanas ceremonija pie pieminekļa Rīgas Atbrīvotājiem par godu Rīgas atbrīvošanas no fašistiem 75.gadadienai. Ceremonijā piedalījās Krievijas vēstniecības un veterānu organizāciju pārstāvji, kā arī Saeimas deputāti.
Šajā dienā ziedi tika nolikti arī pie piemiņas zīmes Ķīšezera krastā, kas veltīta karavīriem-atbrīvotājiem. Pateicoties entuziastiem no vietējām tautiešu organizācijām, tur tradicionāli tiek izspēlēti 75 gadus senie notikumi – padomju karavīri forsēja ezeru 1944.gada oktobrī.
Starptautiskajā kultūras un biznesa centrā "Maskavas nams" Rīgā 13.oktobrī notika zinātniski vēsturiska conference, tika atklāta Rīgas militārajai operācijai veltīta fotogrāfiju izstāde. Dienas noslēgumā "Maskavas namā" tika organizēta svinīga pieņemšana Lielā Tēvijas kara veterāniem un tautiešiem.
Vakarā Maskavā notika svētku salūts par godu Rīgas atbrīvošanas no vācu fašistiskajiem iebrucējiem 75.gadadienai.
Salūta priekšvakarā Latvijas ĀM pauda iebildumus pret to. ĀM paziņojumā teikts, ka Latvijai, Lietuvai un Igaunijai brīvības un neatkarības atjaunošana notikusi nepilnus 50 gadus vēlāk, ko Sarkanās armijas ienākšana nozīmējusi padomju okupācijas atjaunošanu.
Maskava tamlīdzīgus paziņojumus uzskata par nepieņemamiem. Krievijas Ārlietu ministrija ir paskaidrojusi, ka Baltijas valstu iestāšanos PSRS uzskata par atbilstošu tālaika starptautiskajām tiesībām.
Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova norādīja, ka Rīgai vajadzētu uztraukties par NATO okupāciju.
"Ja Latvijas ĀM vērtētu brīvību, tad neatbalstītu ārvalstu militāro kontingentu dislokāciju savas valsts teritorijā. Taču tā ne tikai sveic NATO un ASV spēku izvietošanu Latvijā, bet arī palielinājusi to uzturēšanas apmaksu līdz 2% no IKP. Ņemot vērā, ka aliansē Rīga nelemj absolūti neko, to var nosaukt par okupācijas apmaksu," teica Zaharova, komentējot Latvijas ĀM izlēcienu jautājumā par salūtu.
Arī Krievijas vēstnieks Latvijā Jevgēņijs Lukjanovs arī uzsvēra, ka salūts Maskavā par godu Rīgas atbrīvošanai no nacistiskajiem iebrucējiem ir Maskavas tiesības. Viņš uzsvēra, ka Krievija lepojas ar uzvaru Lielajā Tēvijas karā, paturēs prātā savu vēsturi un godās varoņus.
"Ja mēs aizmirsīsim pagātni, tā mūs panāks, un tā būs vēl baismīgāka, nekā bija tolaik," uzsvēra Krievijas vēstnieks.
Krievija kā PSRS tiesību mantiniece kategoriski neatzīst tā dēvēto "padomju okupāciju". Krievijas valdība jau vairākkārt norādījusi, ka ne par kādu Baltijas valstu okupāciju 1940. gadā no PSRS puses nevar būt ne runas.
Ārlietu ministrijas pārstāvji uzsver, ka šajā gadījumā nav iespējams izmantot terminu "okupācija", jo karadarbība PSRS un Baltijas valstu starpā nenotika, un karaspēks tika ievests saskaņā ar vienošanos un šo valstu valdību piekrišanu. Jāpiebilst, ka Latvijā, Lietuvā un Igaunijā laikā, kad tās atradās Padomju Savienības sastāvā (izņemot Vācijas okupācijas periodu Lielā Tēvijas kara gados) strādāja nacionālās varas iestādes.