RĪGA, 31. oktobris — Sputnik. Ar pašvaldību reformu saistītās problēmas šķērsojušas Latvijas robežu. Strīdu starptautiskā līmenī pacēlusi Latvijas pašvaldību savienība (LPS), vēsta Mixnews.lv.
LPS, sapratusi, ka centieni vienoties ar valdību ir neauglīgi, nosūtījusi vēstuli Eiropas Padomei. LPS atklāja, ka vēstulē aprakstīti Eiropas vietējo pašvaldību hartas pārkāpumi reformas procesā.
Bez tam Strasbūrā notika Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa monitoringa komitejas sēde. Tās gaitā LPS priekšsēdētājs Gints Kaminskis informēja par administratīvi teritoriālās reformas gaitu Latvijā un iespējamiem hartas pārkāpumiem.
Tagad Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa monitoringa komitejas eksperti apmeklēs Latviju, lai iepazītos ar situāciju, turklāt kongress pieprasījis pašvaldību reformas iniciatora – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces skaidrojumus.
Kaminskis atgādināja, ka Eiropas vietējo pašvaldību harta, ko ratificējusi arī Latvija, dāvā tiesības vietējām kopienām patstāvīgi nospraust savu teritoriju robežas, un to viedoklis ir jāņem vērā.
Taču Latvijā, pēc LPS domām, valdība absolūti neinteresējas par kopienu viedokli, ar iedzīvotājiem tika veiktas vien formālas konsultācijas, un reforma tika sākta neatkarīgi no viņu viedokļa.
Neviens nav pavaicājis pašvaldībām
Argādināsim, ka Latvijas valdība apstiprināja administratīvi teritoriālā dalījuma reformas projektu, ko sagatavojusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ar Juri Pūci priekšgalā.
Pagaidām izmaiņas paredz, ka reformas gaitā no 2021.gada Latvijā jābūt 36 pašvaldībām tagadējo 119 vietā. Kartē paliks divas republikāniskas nozīmes pilsētas – Rīga un Jūrmala, pārējās kļūs par reģionālajiem centriem. Gan pilsēta, gan tās apkaime tiks pakļautas vienotai pašvaldībai, pretēji pašreizējai situācijai, kad pastāv novada un pagastu valdes.
Pašvaldības šis lēmums neapmierina. Septembrī LPS pauda neuzticību reformas galvenajam "dzinulim" - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem, kurš, pēc LPS domām, nevēlas uzklausīt vietvaru pārstāvju argumentus.
Pašvaldības ir neapmierinātas ar to, ka viņu viedoklis tiek ignorēts. LPS sēdē izskanēja, ka no vairāk nekā 60 piezīmēm un ierosinājumiem reformas projekta kontekstā, ko izteikušas vietvaras, tiekoties ar VARAM pārstāvjiem, neviens nav ņemts vērā reformas gala plānā. Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžus pauda pārliecību, ka administratīvo reformu būtu iespējams veikt arī ar pašvaldībām draudzīgākām metodēm.