RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Lietuvas aizsardzības ministra Raimunda Karobļa laimei nav gala – Lietuvā beidzot nonākusi lielākā daļa ASV armijas bataljona militārās tehnikas, ko plānots dislocēt valstī. Pie tam ASV GKS bumbvedējs devies treniņu lidojumā Lietuvā. Spriežot pēc visa, lidojumi noritēja veiksmīgi – šoreiz vismaz neviens nepazaudēja nevienu raķeti, kā tas atgadījās spāņu pilotam Igaunijā. Pietiekams pamats priekam, vai ne?
Intervijā radiostacijai Ziniu radijas Lietuvas aizsardzības ministrs komentēja šos "lieliskos" notikumus savas valsts dzīvē un atklāja, ka ASV bumbvedējs mācību gaitā imitējis uzbrukumus konkrētiem mērķiem, un Lietuvas aizsardzības ministram pat atļāva noskatīties, kā amerikāņi trenējas uzlidojumiem viņa valstī.
Vēl vairāk, Karoblis konstatēja, ka ASV un NATO beidzot ir apguvušas, piesavinājušās un saimnieciski izmanto gan Lietuvu, gan visu Baltijas reģionu. Iepazīstas ar ģeogrāfiju.
"No NATO un ASV viedokļa Lietuva un Baltijas reģions kopumā kļūst par savējo, tas tiek izmantots mācībām. Šajā gadījumā mērķis bija iepazīties ar jaunu ģeogrāfiju, ar ģeogrāfiju, ko šiem spēkiem vajadzēs aizstāvēt krīzes gadījumā," klausītājus iepriecināja Karoblis.
Viņš ieteica arī citiem priecāties par "tādu pēdējā laikā augušo sabiedroto klātbūtni Lietuvā". Patiešām, iemesls priekam ir, jo ASV bruņoto spēku bataljons – pieci simti karavīru – pavadīs Lietuvā sešus mēnešus. Valstī uzturēsies 29 tanki un 21 kājnieku mašīna.
NATO ielenkums
Iepriekš vēstīts, ka amerikāņu bruņutehnika nogādāta Lietuvā un izvietota Pabradē, netālu no Baltkrievijas robežas. Izvēršana plānota uz ilgām ziemām, kam tiks gatavoti gan karavīri, gan tehnika. Pie tam operācijas "Atlantijas apņēmība" ietvaros NATO paplašina kontingentu arī visā Eiropā.
"Atlantijas apņēmība" ir operācija, ko NATO uzspieduši amerikāņi. Militāro klātbūtni Eiropas kontinentā ASV paplašina kopš 2014. gada un, spriežot pēc visa, piebremzēt neplāno.
ASV militāro intervenci Eiropā piesedz kaut kādi "Krievijas draudi". Lai arī Maskava jau vairākkārt ir akcentējusi, ka nelolo uzbrukuma plānus nevienā pasaules reģionā.
Toties "uzbrūk" ASV. Kopš 2014. gada tās nogādājušas Eiropā tūkstošiem kara aviācijas un tehnikas vienības: iznīcinātājus, tankus, haubices, bruņutransportierus un citu bruņojumu. Līdz ar tehniku Eiropā ieradušies vairāki tūkstoši karavīru un virsnieku.
Amerika klāsta, ka tehnika un karavīri Eiropas valstīs dislocēti pēc rotācijas principa, kas nepārkāpj Krievijas un NATO pamataktu – tajā teikts, ka alianses jauno locekļu teritorijā aizliegta būtisku militāro spēku pastāvīga dislokācija.
Taču Krievija uzskata, ka NATO faktiski pārkāpusi akta noteikumus – no militārā viedokļa nav nekādas starpības starp spēku nepārtrauktu rotāciju un pastāvīgu dislokāciju.
Agrāk Krievija centās taktiski paskaidrot, ka ir muļķīgi organizēt tādu jezgu pie valsts robežām, ja Maskavai pat prātā nenāk darīt neko tamlīdzīgu pie citu valstu robežām, kur nu vēl demonstrēt jebkādu agresiju, taču tagad, šķiet, pacietība ir izsīkusi.
Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs atgādināja, ka Krievija ir liela kodollielvalsts, tai ir savas intereses, un NATO spēku ielenkums pozitīvas emocijas nerada. Politiķis uzsvēra, ka uz NATO centieniem ielenkt Krieviju ar savām bāzēm valsts atbildēs gan politiski, gan militāri.
Piemēram, aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, komentējot ASV vēlmi sagraut bruņojuma daudzlīmeņu kontroles sistēmu, izstājoties no INF, pavēstīja, ka tas neizbēgami novedīs pie bruņošanās sacīkstēm, palielinās konflikta potenciālu un incidentu rašanās risku. Viņš akcentēja, ka Krievija iebilst pret tamlīdzīgu scenāriju un gatavojas dialogam ar mērķi saglabāt stabilitāti reģionā, attīstīti uzticēšanās un mijiedarbības pasākumus ar visām ieinteresētajām pusēm.
Savukārt Krievijas prezidents Vladimirs Putins, komentējot lielās mācības, ko NATO organizē Eiropā, informēja, ka Krievija negatīvi vērtē spriedzes palielināšanu pie valsts robežām, taču valdība reaģēs mierīgi.