RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Pirms budžeta pieņemšanas valsts būs spiesta pārdzīvot "Vienu dienu bez ārsta" – šādu akciju iecerējušas mediķu organizācijas, protestējot pret politiķu atteikšanos piešķirt solīto finansējumu atalgojuma palielināšanai, vēsta Skaties.lv.
Akcijas ietvaros visi ārsti, izņemot neatliekamās palīdzības mediķus, tiek lūgti vienu dienu paņemt bezalgas atvaļinājumu. Iedzīvotājiem būs pieejami tikai NMPD pakalpojumi.
Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece norādīja, ka tādējādi mediķi vēlas parādīt, kas notiks jau pēc pāris gadiem, ja politiķi nemainīs attieksmi pret veselības nozari.
Mācība politiķiem
Par kopīgu darbības plānu 24. oktobrī vienojās LĀB, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība, Latvijas Jauno ārstu asociācija, Latvijas Māsu asociācija un Latvijas Ģimenes ārstu asociācija.
"Pirmais pasākums notiks 29. oktobrī plkst. 11.00, kad mēs rīkosim preses konferenci, kurā informēsim par to, kāda ir situācija citās Austrumeiropas valstīs, kur ir līdzīgs budžets un līdzīga situācija veselības nozarē kā Latvijā, bet jautājumi tiek risināti citādi, un finansējums veselības aprūpei tiek atrasts," konstatēja Aizsilniece.
Viņa pauda cerību uz konstruktīvu dialogu gan ar valdību, gan Saeimu, taču apsolīja jaunas akcijas, ja mediķi netiks uzklausīti.
Akciju "Viena diena bez ārsta" atbalstīs Latvijas Jauno ārstu asociācija, Latvijas Māsu asociācija un Latvijas Ārstu biedrība. Viņi vēlas parādīt, kas notiks, ja vienu dienu savās darba vietās nebūs sastopami daudzi ārsti – tieši tā notiks, ja atalgojums netiks palielināts.
Ja 14. novembrī tiks pieņemts veselības aprūpes sistēmai nelabvēlīgs lēmums, mediķi turpinās protesta akcijas un, domājams, iniciēs jautājumu par Saeimas atlaišanu, jo parlaments nobalsojis pretēji paša solījumiem, proti, ievērot likumus un domāt par Latvijas tautas nākotni, uzsvēra Aizsilniece.
Kur ņemt naudu
Neskatoties uz solītajiem protestiem, valdība joprojām neredz iespēju sameklēt mediķiem solīto finansējumu.
Virkne deputātu uzskata, ka vismaz nelielu summu varētu piešķirt, iesaldējot deputātu un ministru algu pieaugumu, vēsta TV3. Pirmdien, 28.oktobrī koalīcija apspriedīs šo iniciatīvu, kas ļautu ietaupīt 6,6 miljonus eiro.
Opozīcijai izdevies savākt nepieciešamos parakstus, lai iniciētu komisijas izveidi ar mērķi noskaidrot, kāpēc ārstiem nevar palielināt algas par solītajiem 20%. Tiesa, komisijas izveide vēl jāapstiprina Saeimā.
Šonedēļ deputāti neoficiāli apsprieda arī citas iespējas sameklēt līdzekļus, piemēram, pacelt tabakas izstrādājumu akcīzi. Taču premjers Krišjānis Kariņš kategoriski atteicies mainīt nodokļus nākamgad, tāpēc visas idejas ir atmestas, un mediķiem vēl joprojām plāno piešķirt tikai 42 miljonus apsolīto 120 vietā.
Premjerministrs atzina, ka jauns finanšu avots neesot saskatāms – to varot izdarīt tikai uz bibliotekāru, cietumu vadības, kultūras darbinieku un jauno policijas kadetu rēķina, jo pieejamā nauda jau esot sadalīta starp dažādām nozarēm.
Politiķis vērtēja, ka nav iespējams atrast naudu līdz 1. janvārim, kaut ko iespējams sameklēt tikai aptuveni gada vidū.
11. oktobrī valdība apstiprināja nākamā gada budžeta projektu, kas tagad tiks izskatīts Saeimā.
Tajā nav paredzēti līdzekļi apsolītajam atalgojuma palielinājumam ne tikai mediķiem, bet arī pedagogiem – viņiem šim nolūkam, principā, nav atvēlēts ne centa.