RĪGA, 25. oktobris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas Saeima 24. oktobrī apstiprināja Santu Purgaili Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājas amatā. Debatēs par viņas iecelšanu amatā izskanēja virkne pārmetumu, ko izteica Saeimas deputāti attiecībā uz Latvijas komercbankām.
Pelnīto "tuvās Šveices" statusu Latvijas banku sistēma jau ir sen pazaudējusi un, acīmredzot, neatgriezeniski. Atbrīvojoties no nerezidentiem un viņu naudas, komercbankas, būtībā, novērsušās arī no palikušajiem klientiem. Pie nezinātniskās fantastikas jomas var attiecināt baņķieru stāstus par to, kā viņi strādāja klientu interesēs 90. gados, palīdzēja finansēt projektus un jaunuzņēmumus pēc 2000. gada. Patlaban bankas (jeb lielākā daļa no tām) pārsvarā nostājušās valsts un uzraugošo iestāžu pusē. Baidoties no sodiem, tās izvēlas lieku reizi pasargāties pašas un padzen ikvienu klientu pat bez faktiska iemesla – tikai uz aizdomu pamata.
Viena lieta, ka par nelojalitāti pret klientiem runā uz ielas un uzņēmumu birojos, pavisam cita, kad pārmetumi skan Saeimas tribīnē. Pēdējās debatēs izskanēja gana daudz pārmetumu.
Sistēma ir stresa stāvoklī
Deputāts Gatis Eglītis norādīja, ka, tiecoties ievērot Moneyval rekomendācijas, uzraugošās iestādes un bankas pāriet no vienas galējības pie citas.
"Banku sektorā pašreiz valda milzīgs stress un neskaidrība sakarā ar neskaidriem spēles noteikumiem cīņā ar naudas atmazgāšanu. (…) Varētu teikt, ka mēs esam iebraukuši tādā kā otrā grāvī, un uzņēmēji ik dienas sastopas ar nepamatotiem pārspīlējumiem un birokrātiju no banku un valsts institūciju puses. Tas diemžēl atstāj negatīvu iespaidu uz reālo ekonomiku. Mūsu kreditēšana joprojām ir ļoti vāja un nepietiekama, īpaši, ja salīdzinām ar mūsu kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem. Investīciju projekti gandrīz nenotiek vai tiek realizēti mūsu kaimiņvalstīs. Eksports kļūst bīstams un nevēlams, jo uzņēmējiem pašiem jāveic dārgas un nesaprotamas pārbaudes par saviem klientiem – vai tas ir Ķīnā, vai tas ir Ugandā vai Ukrainā," pateica Eglītis.
Latvijā banku nozarē pieņemtā "bezierunu kontu slēgšanas" prakse kaitē ne vien starptautiskam biznesam, bet pat vietējiem Latvijas zemniekiem.
"Te es gribētu teikt, ka līdz absurdam pat mēs esam nonākuši, ka pat zemnieki nevar nopirkt lauksaimniecības zemi Latvijā, jo izrādās, ka zemes īpašniecei vīrs ir saistīts ar kaut ko. Zemnieks, kurš godīgi strādā, kuram visi ieņēmumi ir Latvijā... un viņam banka atbild, ka "ja jūs nopirksiet to zemi, jūs pats nokļūsiet mūsu melnajos sarakstos"," pauda sašutumu Armands Krauze.
Deputāts Reinis Znotiņš minēja kreditēšanas datus, kas gada laikā būtiski samazinājusies: "Šobrīd Latvijas lielāko komercbanku biznesa modelis ir pārvirzījies no kreditēšanas uz reāli naudas pelnīšanu no komisijām, par naudas izņemšanu un tā tālāk, kas ir pilnībā nepieņemami. Tas neveicina Latvijas valsts ekonomikas attīstību. (…) Jūs spējat iedomāties, ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka bankas nekreditē, tas nozīmē, ka nekustamais īpašums neattīstās, uzņēmējdarbība neattīstās."
"Finanšu emigrācijas" laikmets
Deputāts Atis Lejiņš pastāstīja klātesošajiem, ka jaunā kandidāte FKTK vadītāja amatam ir jau trešā viņa deputāta praksē, taču kārtību tur neviens tā arī nav ieviesis.
"Nu tagad, šodien, mums karājās Damokla zobens pāri pār galvu. Un tas ir tāpēc... Moneyval, es runāju par Moneyval, un tas ir tāpēc, ka neviens nesēž principā. Mēs atmazgājām pa šo laiku vienu procentu no visas pasaules netīrās naudas, kas ir ievērojama summa. (…) Nu labi es... Irēna Krūmane nepiedzīvoja. Viņa gan aizgāja tad, kad es tiku ievēlēts, bet nu tāpēc, ka viņa neprata uzraudzīt bankas. Tanī laikā jau arī saprata, ka kaut kas nav kārtībā. Nu tad es balsoju par Kristapu Zakuli. (…) Un es ļoti skaidri atceros, ka es prasīju Zakuļa kungam: "Jūs savedīsiet kārtībā FKTK?" Nu, FKTK ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Jā, savedīs kārtībā. Es saku: "Labi. Tad mēs nodosim balsi par jums." Nodevām arī. Un kas notika pēc tam? Nu notika tas, ka viņš nesaveda kārtībā! Nu tad lēnām sākām saprast – te ir pamatīgs lobijs! Bet nu tad nāca Pēters Putniņš. (…) Es viņam tieši skatījos acīs. Es saku: "Bet, Putniņa kungs, ar ko jūs būsiet labāks par Zakuļa kungu?" (…) Bet es te sapratu, ka nu būs kārtībā viss. Nebija!"
Pēc deputāta Didža Šmita domām, lieta, iespējams, nav sliktā FKTK vadībā, bet gan pašā valdībā.
"Mēs varam iecelt jebko par FKTK vadītāju un cerēt, ka šie jautājumi tiks atrisināti. Uzņēmumi, tā saka, šos lēmumus pieņem nevis tāpēc, ka ir viens vai otrs FKTK vadītājs, viņi redz vienaldzību no valdības par to, ka uzņēmumiem ver ciet šos kontus un ka viņi var pārcelties. Viņi arī redz vienaldzību lielā mērā no mums. Un to neviens FKTK labāks vai sliktāks vadītājs neatrisinās. To var atrisināt tikai valdība un politiķi kopumā," sacīja Šmits.
"Ja godīgi, es nesaprotu to ņemšanos par FKTK vadītāja iecelšanu, jo... kāpēc? Tāpēc, ka mums jau drīz nebūs ko uzraudzīt, jo mums drīz vienkārši nebūs finanšu sistēmas. Mūsu Latvijas uzņēmumi šobrīd emigrē uz citām valstīm arvien lielākā skaitā. Cilvēki ikdienā ir sastapušies ar to, ka viņiem bez jebkādiem brīdinājumiem jeb uz formālu iemeslu pamata aizver bankas kontus, un viņi arī emigrē uz citām valstīm, atverot bankas kontus citur. Līdz ar to globāli runāt par to, ka tagad Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs kaut ko būtisku mainīs, droši vien mēs nevaram tā iemesla dēļ, ka šis process tikai uzņem arvien lielākus apgriezienus, proti, finanšu emigrāciju prom no Latvijas," pateica sēdē deputāts Aldis Gobzems.
Eksperti norāda, ka sistēmas krīze ir skaidri redzama. Naudas atmazgāšanas apkarošanā neizticis "bez pārspīlējumiem vietās". Labākajā gadījumā. Un tas, ka ieceltā uzraudzības vadītāja Santa Purgaile strādājusi komercbankā, varbūt, dod cerību uz to, ka finanšu un kredītiestādes atkal pagriezīsies ar seju pret klientiem. Kaut gan šī cerība ir samērā miglaina.