RĪGA, 22. oktobris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Tieslietu ministrija pabeigusi darbu likumprojekta izstrādē par vienkāršotu maksātnespējas procedūru privātpersonām. Kopumā, lietderīgā ideja evolucionē pēc principa: gribējām kā labāk, sanāca kā vienmēr.
Sākām dzert par labu veselību…
Šī gada pavasarī Saeimā atsākās aktivitāte sakarā ar iedzīvotāju kredītu parādu jautājumiem. Tika publicēta bēdīga statistika: saskaņā ar datiem 2018. gada beigās, Latvijā bija 170 tūkstoši cilvēku ar parādsaistībām virs 200 eiro (tātad, aptuveni 10% valsts iedzīvotāju un aptuveni trešdaļa strādājošo). Parādu piedziņas kompānijām nodots vairāk nekā 1,1 miljons lietu. Kopējā Latvijas iedzīvotāju kavēto parādu summa sastāda aptuveni 1 miljardu eiro. Lielākoties tie ir parādi par pakalpojumiem (komunālie maksājumi, elektroenerģija, telekomunikācijas), kā arī parādi nebanku kreditēšanas kompānijām.
Šobrīd opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība izstrādāja likumprojektu, kurš paredzēja faktisku parādu "dzēšanu" aizņēmējiem ar parādiem no 2000 līdz 5000 eiro. Patlaban privātpersonas bankrota procedūru var iziet tie, kam parāds pārsniedz 5000 eiro. Bet, pirmkārt, likums prasa pastāvīgas vismaz minimālās oficiālās algas esamību, otrkārt, maksātnespējas procedūra paredz izdevumus – aptuveni 1000 eiro.
"Vienkāršotā" programma paredzēja, ka cilvēki spēs noformēt maksātnespējas dokumentus pie notāra, būtiski samazināt administrēšanas procesa izmaksas un darba apjomu izziņu vākšanai no dažādām iestādēm, kuras ir nepieciešamas iesniegšanai tiesā.
Kā jau varēja cerēt, Saeimas koalīcija neatbalstīja šo likumprojektu vienkārši uz tā pamata, ka to iesniedza opozīcija. Taču ZZS deputāti paziņoja, ka iesniegs to katrā Saeimas sēdē, kamēr to "nepieņems izskatīšanai".
Tā arī notika. Pēc kārtējās noraidīšanas Saeimā, projektu iesniedza Tieslietu ministrijai.
Beidzām par atdusēšanu
Aizritējušajā diskusijā par paātrinātās maksātnespējas projektu Tieslietu ministrijas ierēdņi paziņoja galvenos likumprojekta punktus, kuru izstrādāja iestāde. Šis projekts patlaban ir nodots sociālo partneru izskatīšanai, un no turienes aizies uz Saeimu.
Tieslietu ministra biroja vadītājs Andis Bukšs paskaidroja, ka likumprojekts skars personas ar parādu summu no 2000 līdz 5000 eiro (kaut gan zemāko robežu varētu nolaist arī līdz 1000 eiro), ar esošu vai iepriekš bijušu maznodrošinātā vai trūcīgā statusu. Cilvēkiem, kuri pretendē uz paātrinātu maksātnespējas procedūru, parādu dzēšanas procesā būs jāizmaksā aptuveni 10-15% parāda summas. Tie, kas paziņos par procedūras uzsākšanu, taču neizpildīs visas prasības, zaudēs tiesības uz atkārtotu "paātrināto" procedūru nākamo 10 gadu laikā.
Gan Latvijas Finanšu nozares asociācija (bankas), gan Nebanku kredītdevēju asociācija ("ātro kredītu" kompānijas) atbalsta likumprojektu esošajā redakcijā.
"Nebanku kredītdevēju asociācija kopā ar Komercbanku asociāciju, kā mēs tolaik saucāmies, parakstījās par projekta atbalstīšanu. Tādēļ ir loģiski, ka abas asociācijas atbalsta to, kas iepriekš tika apstiprināts "uz papīra". Iemesls, kura dēļ asociācijas neiebilst, ir tas, ka kredītportfeļi lielākoties ir cedēti. Tā ir standarta kredītportfeļu atbrīvošanas procedūra no nerestrukturizētiem parādiem," pateica Finanšu nozares asociācijas pārstāvis Edgars Pastars.
Tātad, kredītdevēji – bankas un "ātrie kredīti" – attīra savus portfeļus no kavētiem parādiem, pārdodot tos parādu piedziņas kompānijām – kolektoriem.
Par zemūdens akmeņiem
Latvijas Kredītņēmēju asociācijas vadītājs Jānis Āboliņš, komentējot likumprojekta saturu, atzīmēja dažus punktus, pie kuriem vēl ir jāpiestrādā. Un galvenais "zemūdens akmens" ir tas, ka "paātrinātā" procedūra skar tikai kredītdevējus, kuri ir reģistrēti Latvijā. Tātad, parādi ārzemju kompānijām "paātrinātās" procedūras gaitā dzēsti netiks. Vismaz tā ir noteikts esošajā likumprojekta redakcijā.
Tādēļ nedz bankas, nedz "ātrie kredīti" neiebilst pret masveida kredītu "amnestiju" – tos tā, būtībā, neskars. Lielākā daļa parādu piedziņas kompāniju no Latvijas iedzīvotājiem – tās ir starptautisko kompāniju meitasuzņēmumi vai arī vienkārši reģistrēti Igaunijā, Somijā vai Lietuvā. Vairumu parādu piedzen tieši tie. Tātad, ja likums tiks pieņemts tagad, pēc "paātrinātās" procedūras cilvēks riskē saņemt to pašu pretenziju no "Kredītreformas" vai līdzīgiem uzņēmumiem un atkal ieslīkt parādos. Un arī banku un "ātro kredītu" kompāniju vidū 100% Latvijas rezidents ir reta parādība.
Un tomēr, Kredītņēmēju asociācijā atbalsta šo likumprojektu. Kaut vai tāpēc, ka vismaz tiks uzsākta apspriešana. Lai diskusiju laikā pacenstos atgriezt likumprojektu kredītņēmējiem noderīgā virzienā.
Sociālās sekas
Masveida iedzīvotāju ieslīkšanai parādos ir vēl dažas sekas. Pirmkārt, pat pašas bankas saprot, ka augošais "ātro kredītu" izsniegšanas apjoms ar savām uzgrieztajām procentu likmēm nogalina (dažkārt arī vārda tiešajā nozīmē) viņu potenciālos klientus. Vairs nav kam izsniegt kredītus.
Otrkārt, pastāv tieša atkarība starp nedzēstām parādsaistībām (un pat diskusijas laikā atzina, ka ievērojama daļa šādu parādu parādās nabadzības rezultātā – cilvēki ir spiesti aizņemties naudu ēdienam un atteikties no komunālo pakalpojumu apmaksas) un "aplokšņu algām". Cilvēkam ar minimālajiem ienākumiem atdot tiesu izpildītājam trešo daļu savu ienākumu – tas ir dāsnums, kas nav savienojams ar izdzīvošanu. Tādēļ desmitiem un simtiem tūkstošiem valsts iedzīvotāju ir spiesti meklēt darbu ar neoficiālo algu, kuru nevar piedzīt ar tiesas lēmumu. Savukārt valsts šajā gadījumā nesaņem nodokļus.