RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Valsts valodas dienas ieviešana Latvijai izmaksās dārgi – noteikti parādīsies aktīvisti, kuri šim nolūkam pieprasīs naudu, radīs darbošanās redzamību. Kam arī būtu nepieciešama pareiza latviešu valoda – tā ir Saeima un citas valsts struktūras, taču viņiem lētāk būtu nolīgt konsultantus, paziņoja slavenais latviešu režisors Jānis Streičs Neatkarīgā intervijā.
Latvijas prezidents Egils Levits Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē iesniedza grozījumus likumam "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām". Tiek piedāvāts 15. oktobrī noteikt Valsts valodas dienu. Prezidents norādīja, ka šajā dienā 1998. gadā tika pabeigtas diskusijas par Satversmes tekstu, un 4. pantā latviešu valodai tika nostiprināts valsts valodas statuss Latvijā.
Komentējos prezidenta iniciatīvu, Jānis Streičs paziņoja, ka tic, ka Valsts valodas dienā iedzīvotāji kaut kur varēs izdzirdēt pareizu latviešu valodu, taču valstij tas izmaksāšot dārgi.
"Uzradīsies aktīvisti, kas uz šā pamata pieprasīs naudu, izdomās šķietamības, kā to jau dara visādas valodas aģentūras, kas rīko seminārus, kur tukšam gaisam klāsta gudras domas," pateica režisors.
Viņš norādīja, ka mūsdienās Latvijā reti kur var dzirdēt pareizu latviešu valodu.
"Saeimas deputāti, ministri, žurnālisti, aktieri, ierēdņi runā ar kļūdām. Arī es neesmu labāks. Vai medijos, Saeimā un Ministru kabinetā ir valodas konsultanti? Nav! Starp citu, boļševiku laikos katrā teātrī bija latviešu valodas konsultants. Vēl mūsdienās Latvijas Radio varēja dzirdēt latviešu valodas pamācības. Nu vairs ne," pasūdzējās Streičs.
Pēc viņa domām, tā vietā, lai tērētu naudu Valsts valodas dienas noteikšanai, Saeimai un citām valsts struktūrām lētāk un pareizāk būtu nolīgt latviešu valodas konsultantus.
"Jo zivs pūst no galvas. Ja pieprasāt pareizu latviešu valodu, sāciet paši runāt pareizi," nobeigumā sacīja Streičs.
Iepriekš Levita piedāvājumu par Valsts valodas dienas ieviešanu izkritizēja Latvijas Cilvēktiesību komitejā. Komitejā uzskata, ka Valsts valodas dienas ieviešana valstī, kur 36% iedzīvotāju dzimtā valoda juridiski tiek uzskatīta par svešvalodu, ir pelnījusi atsevišķu uzmanību.
"Tāda pati kaunpilna ksenofobijas dzimumzīme ir arī obligātais noteikums – pārvaldīt valsts valodu dažādos amatos, sākot no kapsētas sarga, valodas likumu izpildes soda kontroles metodes, kas palielinājušas bezdarbu nelatviešu vidū; personas vārdu izkropļošana; atteikšanās pieņemt iesniegumus krievu valodā un tās padzīšana no toponīmiem vietās, kur krievvalodīgie iedzīvotāji ir vairākumā," teikts komitejas paziņojumā.
Turklāt 15.oktobrī tika likti nepilsoņu institūta pamati, un tas ir kauns Latvijai, paziņoja Cilvēktiesību komitejā.