RĪGA, 18. oktobris – Sputnik. Ukraiņi aktīvi pēta Latvijas darba tirgu, un šī interese ir savstarpēja: kompānijas ir gatavas pieņemt darbā speciālistus no kaimiņvalsts: viņiem ir tuva mentalitāte, un viņi pārvalda krievu valodu. Tomēr pieprasījums pēc viesstrādniekiem nav plašs – noteikumi paredz, ka viņiem jāmaksā vidējā alga valstī, taču daudzām kompānijām 1000 eiro bruto līmenis ir nesasniedzams, pastāstīja kadru atlases aģentūras AK-Work vadītāja Jekaterina Petrovska.
"Šodien Ukraina ir vietējam darba devējam vissaprotamākais darbaspēks. Starp citu, Ukrainā joprojām ir darbinieki specialitātēs, kurās Latvijā vairs kadrus nesagatavo," pastāstīja Petrovska intervijā Dienas Bizness.
Pēc viņas sacītā, caur aģentūru Latvijā ir gatavi atbraukt uz darbu aptuveni pieci tūkstoši cilvēku – no programmētājiem līdz metinātājiem, – taču reālu pieteikumu no kompānijām ir ļoti maz, vien ap 70. Iemesls – nepieciešamība ievērot likumdošanu attiecībā uz ārzemju darbaspēka pieņemšanu darbā.
"Daudziem Latvijas uzņēmumiem noteiktais algas apmērs ārzemju darbaspēkam vismaz 1004 eiro bruto apmērā ir nesasniedzams. Viņi nevar tik daudz maksāt, tādēļ izvēlas pieņemt darbā vietējos iedzīvotājus un maksāt viņiem mazāk," paziņoja Petrovska Dienas Bizness intervijā.
Viņa norādīja: tā kā viesstrādnieks nav nemaz tik lēts pasākums, tos var atļauties galvenokārt lielas kompānijas.
Vislielākais pieprasījums pēc ārzemju darbaspēka ir lauksaimniecībā, zivju un gaļas pārstrādē, IT – un visur ir sava nodarbināšanas specifika un savs pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvars. Piemēram, Latvijas kompānijas labprāt ņem darbiniekus no ārzemēm darbam pie konveijeriem – tas neprasa ilgu apmācības laiku.
Ar programmētājiem ir sarežģītāk.
"Tas ir mīts, ka IT ir nepieciešami visi programmētāji pēc kārtas. Ir nepieciešami speciālisti, kuri spēj risināt konkrētas problēmas, nevis vienkārši parādīt augstskolas diplomu. Pie tam cilvēkiem IT nozarē ir īpaša domāšana, ar viņiem nav viegli. Viņi bieži pārceļas, jo var nopelnīt visur," pastāstīja Petrovska.
Vēl sarežģītāka Latvijā ir mediķu nodarbināšana.
"Diplomi ir jāapstiprina, latviešu valoda ir jāprot augstākajā līmenī. Šeit vairs nav runa par darba vīzu, kura pēc gada ir jāpagarina, bet par emigrāciju. Tas ir jau nosvērts un ilgtermiņa lēmums," pastāstīja Petrovska.
Eksperte piebilda, ka Latvijas bizness netiek galā ar darbaspēka trūkumu – no Latvijas brauc prom darbspējīgie cilvēki, un aizpildīt šo caurumu var tikai ar ārzemju darbaspēku. Pats par sevi jautājums neatrisināsies.
Latvijas uzņēmēji ierosina mazināt valsts kontroli pār darbinieku ievešanu no trešajām valstīm. Uzņēmēji iesaka maksāt viesstrādniekiem nevis vidējo algu valstī, bet gan vidējo algu nozarē. Turklāt uzņēmēji cīnās par birokrātisko izdevumu samazināšanu: patlaban dokumentu kārtošana ilgst vairākus mēnešus.
Arī starptautiskie eksperti iesaka Latvijai atvērt darba tirgu.
Taču Latvijas varasiestādes pagaidām nav gatavas laist valstī ārzemniekus ar strādnieku profesijām, nodarbināšanas nosacījumus nedaudz vienkāršojuši tikai augsti kvalificētiem kadriem.