RĪGA, 18. oktobris – Sputnik. Latvijas valdība un Saeima iesākušas administratīvās likumdošanas kodifikācijas procesu. Administratīvo likumpārkāpumu likums mainīts jau simtiem reižu un rezultātā ir pārāk saputrots, raksta avīze "Segodņa".
Tā, savu ceļu Saeimas komisijās iesācis Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā. Saskaņā ar dokumentu, ja amatpersonai nav noteikts valsts valodas prasmju līmenis atbilstoši likuma prasībām, tad fiziskajai personai paredzēts vai nu brīdinājums, vai arī naudas sods no 7 līdz 28 eiro, savukārt juridiskajai personai – naudas sods no 20 līdz 140 eiro. Ja amatpersona nelieto valsts valodu nepieciešamajā apjomā, iespējams naudas sods 7-140 eiro apmērā.
Tu viņu cieni?
Pirmo reizi likumā tiek ieviests jauns termins "klajas necieņas izrādīšana pret valsts valodu". Likumprojektā teikts, ka par acīmredzamu (klaji rupju) necieņas izrādīšanu pret valsts valodu tiks piemērots naudas sods no 7 līdz 140 eiro.
Sakarā ar šo pantu dokumentā Saeimas Juridiskās komisijas locekļiem no partijas "Saskaņa" radās jautājums: kā tiks mērīta necieņa pret valsts valodu? Un kā tā vispār izpaužas? Uz to Valsts valodas centra pārstāvji atbildēja, ka samērā nesen kāda krievvalodīga avīze, runājot par valsts valodu, izmantoja vārdu "izloksne" ("наречие"). Valsts valodas centra izpratnē šis vārds krievu valodā nozīmē kaut kādas valodas dialektu. Pēc ierēdņu domām, šādas leksikas izmantošana avīzē noniecina latviešu valodas valsts valodas statusu. Tādēļ turpmāk arī piedāvāts sodīt par necieņas izrādīšanu pret latviešu valodu.
Latvijas likumi liek ar cieņu izturēties arī pret valsts simboliem (ja tie nav totalitāru valstu simboli). Runa ir par valsts karogu, himnu un ģerboni, tostarp par Latvijas pilsētu un pagastu karogiem. Par necieņas izrādīšanu pret tiem var saņemt naudas sodu: par necieņas izrādīšanu pret ģerboni – līdz 700 eiro.
Piemēram, savulaik Latvijas aktīvists, partijas "Par dzimto valodu!" līderis Jevgēņijs Osipovs aizliedza savai meitai Lāčplēša dienā piestiprināt pie kleitas "sarkanbaltsarkano figņu iepuvušu asiņu krāsā". Viņa frāze par lentīti Latvijas karoga krāsās, kļuva par administratīvās lietvedības pamatu. Liepājas tiesa par Latvijas valsts karoga zaimošanu piesprieda Osipovam piespiedu darbus.