RĪGA, 17. oktobris — Sputnik. Latvijā nav īstas demokrātijas, pie varas vienmēr ir nacionālkonservatori, kuri maina lozungus, izkārtnes, taču, pēc būtības, tas ir viens un tas pats loks. Viņiem rituāls ir latviskās Latvijas jautājums, krievvalodīgo asimilācija pēdējā laikā kļuvusi pavisam nekautrīga, intervijā Neatkarīgajai Rīta Avīzei teica "Saskaņas" frakcijas Saeimā vadītājs Jānis Urbanovičs.
Droni bez pultīm
"Diemžēl mums joprojām nav īstas demokrātijas, mums vēlēšanas nav politisko uzskatu konfrontācija un cīņa. (..) Nav tā, ka ievēlētam deputātam cilvēki prasa par kaut ko atbildēt. Kamēr mums nebūs demokrātijas, visu līmeņu deputāti būs kā droni bez pults. Vēlētāji tikai palaiž viņus lidot, pēc tam aizmirst, ka ir mehānisms, lai viņus kontrolētu, noteiktu, uz kuru pusi jālido. Vajadzības gadījumā arī nosēdinātu," bilda Urbanovičs.
Viņš atzīmēja, ka patlaban elektorāts valstī sadalīts divās nevienlīdzīgās daļās un politiķi strādā katrs ar savu auditoriju. Nenotiek tā, ka visas partijas konkurētu, strādājot ar visiem vēlētājiem.
"Mums pašlaik ir tā - viens teātris ar divām zālēm, viena lielāka, otra mazāka. Uzvedums ir tas pats, tikai vieni dzen jokus latviski, otri krieviski, un abiem aplaudē. Demokrātija ir vai nu vispārēja, vai arī tās nav. Vispārējas tiesības, vispārēja konkurence, kas rada politiķiem un ierēdņiem risku, ka vara var mainīties," konstatēja Urbanovičs.
Pēc viņa domām, latviešu partiju paradums partiju "Saskaņu", ko viņi uzskata par krievu tiesību aizstāvjiem, saukt par pretvalstisku spēku ir viņu vājuma pazīme. "Viņi kaitē paši sev. Tas smīdina. Nevar infantili apsaukājoties sevi parādīt par gudrāku un stiprāku," apliecināja politiķis.
Nekautrīga asimilācija
Urbanovičs pastāstīja, ka "Saskaņa", kas oktobra beigās ievēlēs jaunu partijas valdi un priekšsēdētāju, joprojām aizstāvēs krievvalodīgo tiesības.
"Daudzi nelatvieši cer tieši uz mums, ka spēsim cieņpilni atrisināt šo problēmu starp viņu tiesībām lietot savu dzimto valodu un latviešu valodas tiesībām tikt aizsargātai un privileģētai tieši šeit, Latvijā," akcentēja Urbanovičs.
Viņš atzīmēja, ka valodas jautājums tagad ir revanšs, cīņa par kultūras telpu.
"Nacionālisti saredz krievu kultūrā un valodā, kas ir svarīgākā kultūras daļa, apdraudējumu - objektu, kurp vērst savas dusmas, atriebību par visu ko citu. Nekas tāds nav vērsts ne pret baltkrievu, ne pret ukraiņu, ebreju vai lietuviešu kopienām. Krievu valoda tiek padarīta par simbolu visam sliktajam, pat tad, kad tur nav nekāda sakara. Šis rituāls ir ievilcies un joprojām tiek rūpīgi kopts, tas vēsturiskais pāridarījums kļūst it kā aizvien lielāks," konstatēja politiķis.
Pēc viņa domām, latviešu partijas sākušas "nekautrīgas asimilācijas fāzi", un tas ir strupceļš.
"Premjers ir izteicies, ka "mums viņu bērnus vajag asimilēt". Tātad esam "mēs" un ir "viņi". Un tas aug augumā. Rodas sajūta, ka tiek mēģināts vērsties pret krieviem kā kopienu - liekot saprast, ka piederēt pie tās ir gandrīz vai kauns. Turpretī krievam lepoties ar savu identitāti ir nekaunīga uzdrīkstēšanās.
Pagalam aplams ir kādreizējās kultūras ministres Sarmītes Ēlertes uzstādījums: tu vari piedzimt par krievu, bet tev ir iespēja pārtapt par latvieti; ja tev nepaveicās ar vecākiem, kuri nav latvieši, tu esi nelaimīgais, kuru vēl var glābt, tikai asimilējot. Vai tas nav strupceļš?" bija neizpratnē politiķis.
Viņš uzsvēra, ka Latvijā ir multikultūras vide, ar kuru vajag lepoties, tā ir vērtība, kas jāsaglabā.
"Mums katru reizi ir jāpierāda, ka bez cieņas mums nekas nesanāks. Mums valstī vajag reformēt, mainīt, uzlabot visu uzreiz un jau sen. Bet nav atrisināts galvenais jautājums - kā mums kopā dzīvot? Mums nekad nebūs nekas labāks, ja neatrisināsim ietverošas demokrātijas problēmas. Pa rokām un pa mēli katram, kas šķiro un sarīda!" piebilda Jānis Urbanovičs.