RĪGA, 16. oktobris — Sputnik. Svešinieki maskēšanās tērpos, slepena izsēšanās, piekrastes izlūkošana – mēneša sākumā norvēģu izdevums AldriMer pastāstīja, ka Špicbergenā slepus desantējusies krievu speciālo uzdevumu vienība. Krievijas vēstniecība Oslo reaģēja nekavējoties: diplomāti paziņoja, ka vēsts ir nepatiesa un rupja provokācija, kas sagatavota ar mērķi "uzspiest ienaidnieka tēlu" Maskavai. Tiesa, Eiropas mediji bieži vien biedē lasītājus ar tādiem "šausmu stāstiem". Par oriģinālākajiem materiālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.
Skandināvu bailes
Augusta sākumā Norvēģijā organizētā aptauja apliecināja: 67% valsts iedzīvotāju uzskata, ka Maskava apdraud stabilitāti pasaulē. Tādu rezultātu cita starpā devušas arī regulārās Krievijai naidīgās publikācijas vietējos medijos.
Ne velti AldriMer "skaļā sensācija" parādījās septembra beigās – oktobrī Oslo pieņem militāro budžetu, un Aizsardzības ministrija ar tās kontrolētu mediju palīdzību ik gadus izspēlē potenciālās "Krievijas agresijas" kārti. Mērķis ir saprotams – izsist no valdības pēc iespējas vairāk naudas militārām vajadzībām.
Piemēram, šovasar parādījās materiālu sērija par Krievijas un ASV noslēgtā Vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidācijas līguma laušanu. Protams, vainu par to uzvēla tikai Krievijai.
Agrāk karalistes AM medijos apgalvoja, ka Krievija slāpē GPS signālus NATO mācību laikā Norvēģijas piekrastes zonā. Tiesa, nekādus pierādījumus neviens nesniedza.
"Šausmu stāstus" dievina arī citās Skandināvijas valstīs. Piemēram, Zviedrija savos teritoriālajos ūdeņos regulāri medī mītiskas krievu zemūdenes.
2014.gada rudenī zviedru karavīri sāka vērienīgu operāciju – Krievijas zemūdenes meklējumus, kas it kā slēpjoties netālu no Stokholmas. To visu pavadīja kampaņa medijos – tie pilnā balsī lādēja Maskavas "agresīvos nodomus".
Operācija izgāzās, taču Zviedrijas JKS tā izmaksāja 2,74 miljonus dolāru. 2015.gada aprīlī kļuva zināms, ka Stokholmas arhipelāgā redzēta nevis zemūdene, bet gan civilais kuģis, taču to mediji noklusēja.
"Uzbrukums smadzenēm"
Baltijas valstu mediji, atvairot iedomāto "Krievijas agresiju", metas uz ambrazūrām pirmajās rindās, pat savu reputāciju nežēlo.
Šī gada janvārī portāla Eesti Päevaleht žurnālists Vahurs Kortiss ieteica dislocēt raķetes valsts teritorijā un pavērst tās pret Sanktpēterburgu. Pēc viņa domām, tā ir vienīgā iespēja atturēt Kremli no maza triumfāla gājiena uz rietumiem.
Neapšaubāmi, lasītāju iebiedēšanas taktiku nereti liek lietā arī daudz autoritatīvāki Rietumeiropas mediji.
Aprīlī vācu telekanāla ZDF žurnālists Klauss Klēbers ziņu izlaidumu sāka ar bažīgu vēsti par to, ka amerikāņu armija kopā ar sabiedrotajiem Eiropā gatavojas padzīt no Igaunijas Krievijas Bruņoto spēku vienības, kas "tur iegājušas tāpat kā pirms dažiem gadiem – Krimā".
Noslēgumā žurnālists atzina, ka tā nav patiesība. "Tas ir tikai tēls, taču visnotaļ reālistisks," viņš skaidroja. Maskava raidījuma vadītāja joku uztvēra kā nekaunīgu provokāciju, Federācijas Padomes Informācijas politikas komisijas vadītājs Aleksejs Puškovs to nosauca par "uzbrukumu smadzenēm".
Augustā izcēlās žurnālisti Nīderlandē. Izdevums De Telegraaf pavēstīja, ka Lietuvā dislocēto iznīcinātāju F-16 pilotu ģimenes 2017.gadā esot saņēmušas draudus no "Krievijas izlūkdienesta". Sak, lidotāju sievām zvanījuši nepazīstami cilvēki un teikuši visādas nelietības "ar spēcīgu krievu akcentu".
Raksta autors nesniedza nekādus pierādījumus – viņš atsaucās uz anonībiem avotiem. Krievijas ĀM pauda uzskatu, ka publikācija ir Rietumos konsekventi ieviestā "Krievijas draudu" mīta elements.
Panika otrpus Lamanša
Ar "Kremļa viltīgo izlūku" trikiem savus lasītājus biedēja arī britu Times. 2017.gada februārī, īsi pirms britu militārā kontingenta nosūtīšanas uz Igauniju, izdevums aicināja karavīrus un virsniekus būt pēc iespējas modrākiem. Sak vispirms Krievijas izlūki uzlauzīšot viņu viedtālruņus un nozagšot personas datus, lai pēc tam šantažetu.
Pie tam žilbinoši skaistās krievu meitenes, ko savervējis FDD, izmetīs lētticīgajiem britiem veselu tīklu tā saucamo "medus slazdu". Un atkal žurnālisti nekādi neapstiprināja savas ziņas.
Baumu izpūšanā par "krievu draudiem" eiropiešus pārspējuši tikai amerikāņi. Kad spēku zaudēja Līgums par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju, ASV presē biedējoši regulāri parādās materiāli par iespējamo karu ar Krieviju.
Piemēram, augusta sākumā avīze The New York Times publicēja rakstu, kurā apgalvoja: amerikāņi var ciest sakāvi tādā konfrontācijā. Parasti aiz tādām publikācijām slēpjas Pentagona mājiens: "Dodiet naudu ieročiem!"
Jāpiebilst, ka dažkārt amerikāņu žurnālisti nenoniecina arī atklātus melus, kas ātri vien izplatās internetā.