RĪGA, 13. oktobris – Sputnik. Savstarpējā NVS (Neatkarīgo Valstu Sadraudzība) valstu līderu paziņojumā tiek nosodīti jebkādi vēstures falsifikācijas un Lielā Tēvijas kara iznākuma sagrozīšanas mēģinājumi – tas, kas atsevišķām Eiropas valstīm, tostarp Baltijas valstīm, kļuvis jau par ierastu lietu, vēsta Sputnik Igaunija.
Pasaules tautu uzrunu saistībā ar gaidāmo Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 75. gadadienu NVS valstu līderi pieņēma samita laikā Turkmenistānas galvaspilsētā, Ašhabadā. Dokumenta parakstīšanas ceremonija, kura notika 11. oktobra vakarā, pēc NVS Valstu vadītāju padomes, kļuva par vienu no galvenajiem visa pasākuma punktiem.
Uzrunas tekstā, izņemot vēstures falsifikācijas un kara iznākuma pārrakstīšanas mēģinājumu nosodīšanu, ir arī aicinājums pasaules sabiedrībai atbildīgi pildīt savas saistības kara memoriālu saglabāšanās, kuri tika uzstādīti par godu varoņu-uzvarētāju piemiņai.
Tāpat NVS līderi aicina pretoties nacisma slavēšanas centieniem, rasisma, ksenofobijas, kā arī visa veida neiecietības un tas izpausmes propagandai.
Iepriekš KF prezidents Vladimirs Putins, komentējot šo kolektīvo uzrunu, paskaidroja, kādēļ tā ir tik svarīga. "Mums visiem ir jātiecas saglabāt vēsturisko patiesību par tā laika notikumiem, nepieļaut kara iznākuma pārskatīšanas mēģinājumus, jebkādas nacisma izpausmes un tā piekritēju attaisnošanu," citē valsts vadītāja vārdus RIA Novosti.
Nākas pierādīt acīmredzamas lietas
Kā jau Sputnik vairākkārt stāstījusi, vairākās Eiropas Savienības valstīs tiek īstenoti Otrā pasaules kara vēstures falsifikācijas mēģinājumi ar mērķi pielīdzināt Hitlera Vāciju un PSRS. Pēc KF vēstnieka Igaunijā Aleksandra Petrova sacītā, viltus vēstures pētījumi traucē saprast, kas patiesībā bija agresors, okupants, un kas bija atbrīvotājs.
Izņemot mēģinājumus pārskatīt Otrā pasaules kara iznākumu, daudzām valstīm, tostarp Baltijai, ir raksturīga karaspēku slavēšana, kuri cīnījās nacistiskās Vācijas pusē.
Jūlija beigās, piemēram, Sinimē miestiņā pie Narvas tradicionāli godina igauņus, kuri karoja Otrā pasaules kara laikā vācu armijas rindās.
Pēc tiesībzinātnieces, ārpolitikas maģistres Olgas Suharevskas sacītā, Igaunija apzināti ignorē Nirnbergas tribunāla principus, kurš atzina SS par noziedzīgu organizāciju, savukārt koncentrācijas nometņu izveidi, kurus organizēja tostarp arī SS spēki, – par noziegumu pret cilvēci.
Nirnbergas tribunāla lēmumam, pēc viņas sacītā, ir augstākais juridiskais spēks, tas nav pārskatāms, noziegumiem pret pasauli un cilvēci nav noilguma termiņa, savukārt "jebkuras darbības, kuru mērķis ir aizstāvēt noziedzniekus, ir noziegums".
Maskavā vairākkārt uzsvēruši Hitlera pusē karojušo nacionālo kadru slavēšanas nepieļaujamību.
Pēc Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova sacītā, "nevar piesegties ar rūpēm par vārda un pulcēšanās brīvību, pieļaujot ultraradikālas kustības, kuras slavē nacistus un to sabiedrotos, praktizē rasu diskrimināciju un ksenofobiju".