RĪGA, 13. oktobris – Sputnik. Viens no Latvijas politiķiem, tā sakot "uzlecošā zvaigzne", bija ārkārtīgi sašutis. Viņu vēl ne reizi nav intervējusi "Rīta panorāma" LTV1, kaut arī reitingi kāpj uz augšu, un viņš, bez šaubām, būs nākošajā Saeimā, kā arī, ļoti iespējams, valdībā. Toties intervē Lolitu Čigāni par to, ka viņa nebalotēsies. Dziļa bija viņa neizpratne. Taču kādēļ šī ziņa ir tik svarīga sabiedriskajai televīzijai? Šo jautājumu uzdod Dienas Bizness žurnālists Sandis Točs.
Ziņa tik tiešām ir svarīga. Un runa nav par personību. Tas ir svarīgs simptoms, kurš apzīmē liela procesa beigas. Lolita Čigāne ir viena no tiem cilvēkiem, kurus tautā pieņemts saukt par "sorosiešiem". Saeimā viņa nokļuva "Vienotības" sastāvā, savukārt līdz tam viņas karjera lielākoties bija saistīta ar Džordža Sorosa finansētajām struktūrām - "Delna" un "Providus".
"Vienotība", visticamāk, neiekļūs nākamajā Saeimā, tādēļ Čigānes lēmums ir loģisks. Citi, kā, piemēram, Artis Pabriks, izmēģina laimi ar tādu jaunu veidojumu, kā "Attīstībai/Par!". Taču šīs viltus partijas ir tikai sīki kuģīši, savukārt kreiseris, jeb, drīzāk, aviācijas kuģis ir sašauts un grimst.
Iedomājieties šajos skaitļos
Ja tev ir tikai krasta apsardzes kuteri, bet pie taviem krastiem atnāk aviācijas kuģis, kurš ved veselu armiju, tev nav ne mazāko izredžu. Kolīdz Latvija 1991. gadā reāli ieguva savu neatkarību, pie tās krastiem piestāja milzis.
1992. gadā amerikāņu "filantrops" Džordžs Soross nodibināja "Sorosa fondu - Latvija", protams, tikai kā daļu no Open Society Foundations tīkla Eiropā, Āfrikā un Āzijā. 2012. gadā, kad fonds svinēja savu 20. gadu jubileju Latvijā, tas izplatīja informāciju par to, ka "20 gadu laikā "Sorosa fonds - Latvija" dažādos pasākumos un iniciatīvās ieguldījis vairāk nekā 80 miljonus ASV dolāru".
Lūk kāds ir šī kuģa izmērs! Džordžs Soross 20 gadu Latvijas politikas ietekmēšanai iztērējis 80 miljonus dolāru – vidēji 4 miljonus dolāru gadā. Iedomājieties šajos skaitļos! Neviena, pat vislielākā, visbagātākā un visilgāk pastāvoša Latvijas partija nav iztērējusi 80 miljonus, lai ietekmētu politiku – nedz "Latvijas ceļš", nedz Tautas partija, nedz "Vienotība". Neviens Latvijas pilsonis, pat visturīgākais, nekad nav tērējis 4 miljonus dolāru gadā, lai ietekmētu Latvijas politiku.
Pat vairāk. Nevienam Latvijas pilsonim tas pat nav ļauts. Pastāv partiju finansējuma "griesti" un ziedojumu limiti. Pat ja Latvijas pilsonis vēlētos ziedot absolūti visām partijām atļautos aptuveni 19 tūkstošus eiro gadā, tas pat nebūtu tuvu tai summai, kuru Latvijā ik gadu tērē Džordžs Soross. Neviena partija pat vēlēšanu laikā netērē 4 miljonus dolāru, turklāt – nevienai Latvijas partijai tas pat nav ļauts.
Latvijā pastāv vieni no stingrākajiem ierobežojumiem partiju finansējumam pasaulē. Šos ierobežojumus, pašu to nepieciešamības un lietderīguma ideju visaktīvāk lobēja un virzīja tieši tās struktūras, kuras bija saistītas ar Sorosa finansējumu, kuras pašas tērē 4 miljonus dolāru gadā.
Un jūs dzirdējāt atbildi – Sorosa fonda struktūras it kā izplatot tiki ideoloģiju un vērtības, taču nenodarbojas ar tiešo politiku. Taču tas jau sen un acīmredzami neatbilst patiesībai! Jā, to uzplaukuma laikos Sarmīte Elerte bija "tikai" galvenā redaktore tolaik Latvija ietekmīgākajā avīzē "Diena" un vienlaikus "Sorosa fonds - Latvija" valdes priekšsēdētāja no 1997. līdz 2006. gadam. Un pēc tam pati aizgāja politikā un nokļuva "Vienotībā".
Soross izlemj visu
Jau sen Sorosa fonda struktūras ne vien ietekmē Latvijas politiku, bet arī tiešā veidā piedalās valsts saimniecisko jautājumu lemšanā. Pat bēdīgi slavenajam "kapu tramvajam" seko līdzi "Delna". 300 tūkstoši eiro no Eiropas Savienības fondiem tramvaju līnijas uzraudzīšanai Skanstes rajonā piešķirti tieši "Delna". "Latvijas kuģniecības" privatizācijas uzraudzību savulaik arī īstenoja "Delna" vadītāja Inese Voika. Acīmredzot, šobrīd kaut kas notiek, jo šobrīd arī viņa iet politikā, lai piedalītos vēlēšanās, paši ziniet kādā sarakstā.
Sorosa pārstāvji ir KNAB sabiedriski konsultatīvās padomes sastāvā. Ne velti šai struktūrai bija viena no centrālajām vietām Sorosa struktūru ideoloģijā. Atcerēsimies "caurspīdīgumu" un "atvērtumu", kuri beidzās ar Juri Jurašu, kurš tā arī nepaskaidroja neko nedz par Bunkus shēmām, nedz par nodokļu shēmām, par kurām viņam ir zināms.
Soross izaudzinājis veselu paaudzi sociālo zinātņu pasniedzēju un politologu, kuri dominē augstskolās un iedveš attiecīgas vērtības jau no skolas sola. Žurnālistu paaudzi, kuriem vēl pavisam nesen medijos bija gandrīz pilns informācijas monopols, kurai praktiski nebija iespējams izlauzties cauri.
Taču to izdarīja Facebook. Šeit nevajag Sorosa miljonus – šeit pietiek ar svaigu informāciju, interesantām domām un savu viedokli. Bez sociālajiem tīkliem nebūtu iespējams tas, kas patlaban notiek un kas mainīs 2018. gada vēlēšanu gaitu. "Vēlētāju izvēle būs jārespektē. Ja no latviskajām partijām KPV LV iegūs vislielāko atbalstu, tad Aldis Gobzems būs premjers, bet Kaimiņš pretendē uz Saeimas spīkera amatu," prāto avīzē "Diena" ZZS boss Augusts Brigmanis. Viņš, protams, cenšas ironizēt, taču Sorosa ietekme – tas nav nekāds joks. Tas ir noriets. Jo uzvar jau citi, nevis tie, ko atbalstīja un atbalsta Sorosa struktūras, mediji un politologi.