RĪGA, 9. oktobris — Sputnik. Latvija ir gatava uzņemt atpūtai un rehabilitācijai Ukrainas jūrniekus, kuri 7. septembrī tika atbrīvoti Krievijas un Ukrainas notiesāto un aizturēto pilsoņu apmaiņas ietvaros, vēstīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
7. oktobrī politiķis apmeklēja Ukrainu. Vizītes gaitā Rinkēvičs tikās ar Ukrainas parlamenta priekšsēdētāju Dmitriju Razumkovu, premjerministru Alekseju Gončaruku un ārlietu ministru Vadimu Pristaiko.
Ukrainas ārlietu ministrs, komentējot Latvijas ierosinājumu uzņemt rehabilitācijai Ukrainas jūrniekus ar ģimenēm, paziņoja, ka tā ir "lieliska iniciatīva".
Atgādināsim, ka 2018. gada 25. novembrī divi nelieli apbruņoti Ukrainas JKS artilērijas kuteri "Berdjansk" un "Ņikopoļ", kā arī reida velkonis "Jani Kapu" pārkāpa KF valsts robežu Melnajā jūrā un vairākas stundas veica bīstamus manevrus, nereaģējot uz Krievijas varasiestāžu likumīgajām prasībām.
Krievijas robežsargi aizturēja kuģus, šim nolūkam viņiem nācās pielietot ieročus. Trīs ukraiņu jūrnieki guva vieglus ievainojumus. Kopumā uz klāja izrādījās 22 jūrnieki un divi Ukrainas Drošības dienesta (UDD) darbinieki. Visus aizturēto arestēja sakarā ar apsūdzību KF valsts robežas pārkāpšanā.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins incidentu nosauca par Kijevas provokāciju, kas organizēta ar mērķi celt P.Porošenko režīma reitingu pirms prezidenta vēlēšanām. Valsts vadītājs norādīja, ka incidenta laikā KF robežsargi rīkojās atbilstoši instrukcijām valsts robežas apsardzes jautājumā. Viņš uzskata, ka Ukrainas valdība nosūtījusi jūrniekus cerībā, ka kāds no viņiem ies bojā, taču, par lielu nožēlu Kijevas elitei, tas nenotika.
2019. gada 7. septembrī Krievija un Ukraina atbrīvoja 35 notiesātus un aizturētus pilsoņus katra. Starp Krievijas atbrīvotajiem bija par terorakta gatavošanu notiesātais Oļegs Sencovs un 24 Ukrainas kareivji, kuri pārkāpuši Krievijas robežu. Tāpat šajā dienā Krievijā ieradās pēc tiesas lēmuma atbrīvotais portāla "RIA Novosti Ukraina" vadītājs Kirils Višinskis.
Kā Latvija ārstē Ukrainas kareivjus
Latvija palīdz Ukrainai, uzņemot ārstēšanai konfliktā ievainotos kareivjus. Šī gada jūnijā valdība atbalstīja 45 tūkstošu eiro piešķiršanu no valsts budžeta militārajā konfliktā Ukrainā cietušo rehabilitācijai.
Kopumā patlaban ārstēti 56 Ukrainas karavīri. Kārtējā Ukrainas kareivju grupa noslēdza rehabilitāciju Jūrmalā septembra beigās.
Ukrainas Nacionālās gvardes un bruņoto spēku kareivju bērni saņem no Latvijas dažādas veltes mācību gada sākumā un Ziemassvētku dāvanas. 2017. gada vasarā Ukrainas BS bojāgājušo kareivju bērni ciemojās Nacionālo bruņoto spēku Instruktoru skolā Cēsīs.
2014. gada aprīlī Ukrainas valdība sāka militāru operāciju pret pašpasludinātajām Luganskas un Doņeckas tautas republikām, kas deklarēja neatkarību pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī. ANO dati liecina, ka konfliktā gājuši bojā vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku. Jautājums par situācijas noregulēšanu Donbasā tiek apspriests, tostarp arī Minskā, kontaktu grupas apspriedēs, kura kopš 2014. gada pieņēmusi jau trīs dokumentus, kuri reglamentē pasākumus konflikta deeskalācijai. Taču arī pēc pamiera vienošanās konflikta pušu starpā turpinās apšaudes.